Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais..

Manuprāt,diezgan oriģināla pieeja,jo mūsdienās visi seko tehnoloģiskajai attīstībai, bet ir cilvēki, kam ir grūti šiem jauninājumiem pielāgoties. Padzīvojušiem cilvēkiem(vecmāmiņām,vectētiņiem utt) krietni vien sarežģītāk ir piemēroties modernajiem mobilajiem telefoniem. Tāpēc šī tehnoloģiskā attīstība vizuāli atpakaļ uz kalkulatoriem ir progress priekš viņiem. Kā arī man patīk fakts,ka šī ideja ir dzimusi mūsu dzimtenē-Latvijā. Tas ir,kā patriotisks pierādījums, ka jaunas idejas un to ģenerēšanas neapstājas arī ekonomisko apstākļu dēļ.
Vide, kas mani uzrunāja aizdomāties par mūsdienu moderno tehnoloģiju attīstību priekš visiem pasaules cilvēkiem-

www.youtube.com/watch?v=X7_-614UD4c&feature=player_embedded#!

Lāsma Kublicka
3.kurss

Valsts iekārtas formas ietekme uz digitālo informācijas plūsmu

Seminārā iesāktajā tēmā mēs izvirzījām ideju par to, ka tiek uzskatīts, ka valstīs ar nedemokrātisku režīmu masu mediji tiek kontrolēti, bet internets paliek „brīvā teritorija”, taču citās nedemokrātiskās valstīs tiek kontrolētas pilnīgi visas informācijas plūsmas. Šī ieraksta komentāros mēģināsim apskatīt un izklāstīt informāciju šajā jautājumā galvenokārt par tādām valstīm kā Krievija, Ķīna, Kuba un Ziemeļkoreja, un, iespējams, arī citām, un noskaidrot vai šī hipotēze ir patiesa. 

Marija  Assereckova, Ieva Buša, Ieva Cīrule, Imants Kivlinieks, Katrīna Smoļska, Tanita Tamme

Neformāls seminārs 13.12

E-pastā saņēmu sekojošu:

Neformāls seminārs „Iztēlojies pasauli, kur tehnoloģijas palīdz risināt globālas problēmas!”

Vai Tavi studiju biedri un draugi spēj radīt risinājumu, kas palīdzēs cilvēkiem visā pasaulē? Vai jūs vēlaties strādāt ar nākotnes tehnoloģijām jau šodien? Vai jūs zināt, kā apvienot mākslu un zinātni? Vai spējat iztēloties, kā Latvijas studenti risina nabadzības, bada, izglītības, vides un veselības problēmas? Mēs spējam!

Microsoft Latvia aicina Latvijas augstskolas studentu pašpārvaldes piedalīties neformālā seminārā par pasaules vadošo tehnoloģiju konkursu jauniešiem – Imagine Cup 2011. Seminārs norisināsies 13. decembrī, plkst. 15:00, Microsoft Latvia telpās Rīgā, Merķeļa ielā 21, 4.stāvā. Tajā:

· tiks izstāstīts plašāk par Imagine Cup 2011,

· tiks uzsāktas nebijušas Latvijas augstskolu aktivitātes sacensības ar lieliskām balvām,

· būs iespēja izmēģināt Kinect spēles uz savas ādas!

„Imagine Cup” ir starptautisks studentu konkurss, kas dažādās konkursa kategorijās apvieno skolu jauniešus un studentus, kuriem rūp nozīmīgu sociālu problēmu risināšana un kurus aizrauj tehnoloģiju iespējas, neatkarīgi no tā, vai viņi apgūst informācijas tehnoloģijas, žurnālistiku, mākslu vai sociālās zinātnes. Kategorijas ietver:

· programmatūras izstrādi,

· iegultās programmatūras izstrādi,

· spēļu izstrādi,

· digitālos medijus u.c.

Spēcīgākie dalībnieki 2011.gada jūlijā tiks aicināti uz konkursa finālu Ņujorkā, ASV. Konkursa balvu fondi dažādās kategorijās variē no 3000 līdz 25 000 ASV dolāru. Iedomājies, jūs varat radīt lietas, kuras palīdzēs cilvēkiem visā pasaulē!

Nāc un uzzini, kas Tev jādara, lai jūsu augstskolas pašpārvalde piesaistītu visvairāk dalībnieku konkursam, uzvarētu un iegūtu balvu – Xbox spēļu konsoli un Kinect! Lūgums apstiprināt dalību seminārā līdz š.g. 10. decembrim. Neformālā semināra valodas – angļu, krievu un latviešu. Plašāka informācija par konkursu: www.imaginecup.com.

Kas ir Kinect? http://www.microsoft.com/showcase/en/US/channels/kinect

Tehnoloģijas un vara

Vara izpaužas kā cilvēka mēģinājums pakļaut citus cilvēkus, dzīvniekus, lietas un dabu. Tehnoloģijas ir tās, kuras palīdz šo mērķi īstenot, piemēram, fotogrāfa fiksēts laika mirklis, kuru redzot, mēs, skatītāji un vērotāji, sakām, ka, acīmredzot, darba autors prot prasmīgi apieties ar fotoaparātu. Savulaik Mikelandželo ir teicis, ka viņš tikai palīdz „atbrīvot” to, kas mājo marmora bluķī. Ir jāprot strādāt ar attiecīgajiem instrumentiem, lai rastos mākslas darbs, tas pats attiecas arī uz citiem darbiem, kuru veikšanai tiek izmantotas tehnoloģijas. Tātad cilvēkam ir svarīgi prast dažādas tehniskas ierīces pielietot savā darbībā un līdz ar to arī pierādīt savu varu pār citiem, kuri tehnoloģijas pārzina mazāk vai nepārzina nemaz, kurš cilvēks tehnoloģijas izmanto veiksmīgāk, tā rokās ir lielāka vara.

Iepriekš teikto attiecinot uz politiku un militāro sfēru, situācija ir līdzīga, jo arī šajās jomās dominējošu vietu ieņem tehnoloģijas, kas paver ceļu uz lielāku varu. Atskatoties vēsturē Trojas zirgs, tanki Zibenskarā (Blitzkrieg), atombumba Hirosimā, ilustrē tehnoloģiju un varas attiecības. Protams, tehnoloģiju izmantošana palielina varu arī tādās sfērās, kas nav militāras, piemēram, transports, komunikācija un informācijas izplatīšana u.c.

Vara un tehnoloģijas ir viena otras papildinošas. Dažādu sabiedrību konkurējošā attieksme ir tehnoloģiju attīstīšanās pamats, jo tās vēlas viena otru pārspēt. Ja agrāk šī cīņa bija vairāk ģeogrāfiski ierobežota, tad tagad tā ir kosmopolīta.

Militārā vara un ekonomiskā vara ir sasaistītas gan savstarpēji, gan ar tehnoloģijām. Tā agrāk tehnoloģiju pārākums armijā ļāva ātrāk iekarot teritorijas un politiskā vara palielināja ekonomisko varu, piemēram, kontrolējot dabas resursus kādā zemē (Eiropas kolonijas). Iepriekš minētās attiecības labi attainojas Aukstajā karā, t.i. attiecību karā starp ASV un PSRS, kad tās, demonstrējot dažādus izgudrojumus, demonstrēja arī viena otrai un pārējām valstīm savu varu. Valstu sacensība attīstīja gan militāras, gan nemilitārās sfēras, un tādējādi attīstījās arī tādas nozares kā komunikācija, biotehnoloģija, aeronautika u.c.

Avots: Jan Kyrre Berg Olsen, Stig Andur Pedersen, Vincent F. Hendricks „A Companion to the Philosophy of Technology”, Blackwell Publishing Ltd., 2009.

Karš un tehnoloģijas.

Sistemātisku,institucionalizētu jauninājumu ieviešana rada mūsdienīgu militāro tehnoloģiju,šķiet tās radikāli atšķiras no visa,kas bija pirms tam.Šīs atšķirības ir vienlaikus reālas un iluzoras. Paātrināti tempi, tehnoloģiju pārmaiņas mūsdienu pasaulē un vēl nebijuši enerģijas kvantumi un materiālu virkne pāri dimensiju mērogiem no nanotehnoloģijām mainīgajās pilsētās,piemērām mūsdienu gaisa pārvadātājs.Ilūzija rodas no mūsu nespējas domāt par karu kā nematerilizētu karu.Modernie komandieri diez vai var iedomāties,kā viņu priekšteči domāja par zinātni un tehnoloģijām.Oficieri mūsdienās bruņotajos spēkos sagaida kaujas arsenāls,kurš tiek pilnībā nomainīts(modernizēts) karjeras laikā.Pirms otrās puses divdesmitā gadsimta,komandierim bruņotajos spēkos bija paredzams doties pensijā ar to pašu aprīkojumu,kādu viņš paņēma būdams māceklis.

Pat termini ,,zinātne”un ,,tehnoloģija” ir moderni,izdomāti deviņpadsmitajā gadsimtā.Pirms šīs konceptuālās kategorijas satvēra mūsdienu apziņu, pirms-modernie komandieri sāka domāt par savu armiju un jūras kara floti vīriešiem(cilvēkkapitālu)un materiālu(ieročus un bruņas,pārtiku un munīcijas)uzlabojumi jebkurā no minētajām jomām tika veikti nevis pateicoties zinātniekiem un inženieriem,bet amatniekiem ar nelielām formālām izglītībām ,kur ‘Sapieru daļas’,kas pirmsmodernajā pasaulē būvēja un vadīja ‘dzinējus’,kara tehniku,balastiku un katapultas.

Kara tehnika attīstās lēnā gaitā cilvēces vēsturē,tikai mūsdienās pasaulē ir institucionalizēta un racionalizēta mehānismu nepārtraukta un sistemātiska inovācija militārajā tehnoloģijā.

Mūsdienās vai pirmsmodernismā karš kļūst, jo vairāk vispārināts.Tehnoloģija definē karu.Gaisa kaŗš pat nebija iespējams pirms gadsimta,izņemot neaizsargāti un neefektīvi izpētes baloni,kas bija pionieris Eiropā un Amerikā deviņpadsmitajā gadsimtā.Divdesmit pirmajā gadsimtā gaisa karš svārstās no stratēģiskās bombardēšanas nosedzot gaisa telpu dodot atbalstu zemes karaspēkam,cīnās ar bezpilota lidmašīnu,kas aizvieto acis un ausis,un dažreiz munīciju operējot simtiem,pat tūkstošiem jūdžu attālumā.ASV var lepoties ar pretraķešu aizsardzības iekārtām,kas var apturēt nāvi nesošās starpkontinentālas ballistiskās raķetes.’Kosmosa tālienes’ valstīm ir iespēja filtrēt ar anti-satelītu ieročiem,aizsargājoties no zemes un pat kosmosa.Gaisa karš atšķiras no jūras kara,nevis tāpēc,ka stratēģija vai taktika šajās sfērās ir atšķirīgas,bet tāpēc,ka lidmašīnas atšķiras no kuģiem.Katrai tehnoloģijas formai,nosaka ierobežojumus un attiecīgi regulē jauna veida karu.

Tā nav tikai evolūcija ieročiem,kas mainās karā.Tā ir ieroču sadale.Visā vēsturē valstis parasti ir cīnījušās viena ar otru ieroču simetrijā.Pirmajā Līča karā,piemēram Sadams Huseins mēģināja sakaut parasto,rūpnieciski,mehānisku amerikāņu armiju ar parasto,rūpnieciski,mehānisku Irākas armiju.Amerikāņu kvalitāte un daudzums uzvarēja.Otrajā Līča karā,nemiernieki ķērās pie asimetriska kara cīnoties ar modernāko tehnoloģiju un Amerikāņu arsenāls ar zemu tehnoloģiju instrumentiem,slepkavības,sabotāžas un teroru.Tikai kad Amerikas savienotās valstis pielāgoja savu tehnoloģiju,lai risinātu jaunos draudus,ienaidnieku taktika zaudēja savas pozīcijas.Protams apmācība,morāle,skaits,griba un politika arī veicināja rezultātus Irākā,bet tehnoloģijas noteica cīņas būtību.

Robert O’Connell, Of Arms and Men: A History of War, Weapons, and Aggression (New York: Oxford University Press, 1989), 8-9 et passim.

And not just military technology. As Alfred North Whitehead observed many years ago, “the greatest invention of the nineteenth century was the invention of the means of invention.” Alfred North Whitehead, Science and the Modern World (New York: Free Press, [1925] 1953), 96

http://www.fpri.org/footnotes/1402.200902.roland.wartechnology.html

Īsumā par netokrātiju.

—«Azmirstiet kapitālismu un šķiru cīņu, mēs esam liecinieki veselas jaunas pasaules dzimšanai. Digitālā revolūcija, faktiski, maina lietas daudz dramatiskāk nekā tika domāts. Pāreja no sabiedrības, kurā valda drukātie un pārraidāmie masu informācijas līdzekļi uz mijiedarbības laikmetu ir vismaz tikpat dramatiska kā pāreja no feodālisma uz kapitālismu.»

Kirk McElhearn (http://www.thenetocrats.com/)


Netokrātija ir augstākā sociālekonomiskā šķira, kuras pozīcijas balstās tehnoloģiskās priekšrocībās un interneta lietošanas iemaņās.
Netokrātija = net (tīkls) + kratos (spēks, likums)
Pirmo reizi šis termins lietots amerikāņu žurnālā par tehnoloģijām «Wired» pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Vēlāk šo jēdzienu izmanto zviedru filozofi Aleksandrs Bārds un Jans Sēderkvists.

Netokrātijas ģenēze:
Vārds— Rakstība— Grāmatu drukāšana— Globālo digitālo tīklu izveidošana
Galvenais aristokrātijai – mantojams īpašums
Galvenais buržuāzijai – kapitāls (aristokrātija kļūst dekoratīva)
Galvenais netokrātijai – informācija (buržuāzija kļūst tikpat dekoratīva, cik aristokrātija buržuāzijas valdīšanas laikā)

Jauns koflikts:
Agrāk – feodāļi un vasaļi; aristokrātija un tauta; buržuāzija un proletariāts.
Tagad – netokrātu un konsumtariātu (consumtariat – patērētāju) konflikts.
Konsumtariāts – zemākais interneta lietotāju slānis, kurš domā, ka interaktivitāte ir televīzijas kanālu pārslēgšana, čati internetā un iespēja piezvanīt uz TV ziņu “karsto līniju”.
Netokrāti, savukārt, ir iesaistīti sociālos tīklos, viņi ir interneta “iekšā”, viņi formē to vidi, kuru patērē konsumtariāti. Respektīvi, konsumtariāti dzīvo milzīgā informācijas plūsmā, kurā nespēj ieraudzīt to, ko tur ir ielikuši netokrāti – zināšanas. Kāpēc netokrāti to dara? Jo zināšanas ir vara. Kā redzam, šīs sakāmvārds netokrātijas laikā iegūst materiālu bāzi.

Grāmatas “Netokrātija” līdzautors, zviedru mūziķis, komponists un sociologs Aleksandrs Bārds savā intervijā saka, ka tad, kad mēs gribam kaut ko uzzināt, mēs izmantojam Vikipēdiju, nevis enciklopēdiju. Vara formēt cilvēku prātus pieder bezmaksas Vikipēdijai, nevis drukātiem informācijas nesējiem, kurus var iegūt par naudu. Un ja mēs varam atrast grāmatas internetā – tas ir netokrātu nopelns, jo viņi ieliec tīklā informāciju, zināšanas.

Tomēr šeit ir viens svarīgs iebildums – Vikipēdija nav nopietns resurss, uz kuru var atsaukties referātā, zinātniskā darbā utt. Vikipēdiju daudz kritizē par faktu nedrošticamību; mēs ejam uz bibliotēku un uz arhīviem, lai iegūtu precīzas zināšanas.

Netokrātu piemēri:
Larijs Peidžs un Sergejs Grīns – Google dibinātāji.
Marks Cukerbergs – Facebook
Breds Ficpatriks – LiveJournal

Pēc A. Bārda domām, par netokrātu var kļūt jebkurš cilvēks, kuram ir blogs. Ja blogs ir veiksmīgs, ja to lasa daudzi cilvēki, ja notiek aktīva komentēšana, diskusijas par bloga tēmām, tas nozīmē, ka bloga īpašnieks spēj ietekmēt interneta vidi un var tikt uzskatīts par netokrātu.

Svarīga problēma, ar kuru saskaras katrs bloga īpašnieks un netokrāts, ir tā saucamais trollings (trolling) – process, kura laikā internetā publicē komentārus, izplata ziņas, kuru mērķis ir konfliktu rašana starp interneta lietotājiem, savstarpēju apvainošanu utt.
Fleimings (flaming) – strīds strīda pēc, kura rezultātā tiek aizmirsts strīda sakotnējs iemesls.
Holivāri (holy war) – “svētie kari” – strīdi starp cilvēkiem, kuri pieturas pie diametrāli pretējiem uzskatiem un nevēlas tos mainīt. Diskusijas starp pro-life kustības aktīvistiem un cilvēkiem, kuri ir pret abortu aizliegšanu ir tipiskā holivāra piemērs.
Izmantojot A. Bārda terminoloģiju un idejas, var izveidot hipotēzi, ka ar fleimingu un holivāriem galvenokārt nodarbojas konsumariāts, bet trollings var būt arī netokrātisks. Netokrāti valda par konsumariātu tāpat ka buržuāzija par proletariātu. Trollingu var uzskatīt par zināma veida barību, ko valdoša šķira reizēm piemet zemākstāvošiem. Tā kā netokrātiem galvenais ir zināšanas, ar tām viņi ir ļoti uzmanīgi. Patiešām – trollinga tēmas nav balstītas uz faktiem, tās nedod jaunu informāciju, tās aizskar emocijas un ir informācijas ilūzija.
Tomēr – tā ir tikai hipotēze.

Jā, pēc Bārda domām. Internetam ir milzīga ietekme uz cilvēkiem un “kari notiek internetā”.
“ ASV nevar veiksmīgi staties pretim Al Qaeda, jo Al Qaeda darbojas internetā, vervē tur cilvēkus un tādējādi tai paveras daudz plašākas iespējas.
Bārds ir pārliecināts, ka neviena nacionālā valsts nespēs kontrolēt pasauli. ASV un Ķīna nevar konkurēt ar internetu, un Google ir daudz lielāka vara.
Wikileaks – labs arguments par labu Bārdam.
Bet ir arī pretarguments – vai Wikileaks izpauž patiešām svarīgu informāciju?

No demokrātijas uz netokrātiju:
D. Tchurovsky tic, ka netokrātiska sabiedrība būs pašregulējoša sabiedrība, jo atškīrībā no autokrātijas un demokrātijas nebalstīsies reliģiskās vai politiskās ideoloģijās.
Netokrātija būs brīva no ideoloģijām, jo sabiedrība būs pietiekami informēta, lai nepieļautu varas nonākšanu nepareizās rokās.
Jaunā sabiedrība būs humāna sabiedrība, kas balstīsies morālē.
Sociālo vērtību nomaiņa no naudas uz zināšanām.
Politikas aizstāšana morāli un zināšanām
Politiķus aizstās netokrāti
No sociālas apziņas uz globālu pašapziņu

Teorijas kritika:
Autori nepārliena, ka tiešām pastāv netokrātija – elite, kas rada informācijas pieejamības ilūziju, bet patiesībā sargā ekskluzīvu informāciju šaura loka vajadzībām.
Arī materiālu lietu izgatavošanai nepieciešama informācija.
Informācijas laikmets atšķiras ar to, ka rodas arvien vairāk digitalizētas informācijas.
Informācijas pārvietošanās ātrums.
Uzmanības aristokrātija?

Izmantotā literatūra:
Bard, Alexander, Soderqvist, Jan. Netocracy: the new power elite and life after capitalism. Pearson Education, 2002. 269 p.
Kirk McElhearn , Netocracy. http://www.thenetocrats.com/
http://www.netocracy.org.uk/self-governing.htm
A. Bārda intervija: http://www.snob.ru/selected/entry/9084#comment:30230
J. Kaža raksts: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/45900

Marija Assereckova, Imants Kivlenieks, 2.kurss

Tehnikas attīstības sekas?

Vairumam cilvēku (pieņēmums) šķiet, ka zivis ir daudz, jo veikalā to ir vienmēr un arī tirgū to nekad netrūkst, ja, protams, kāds par to vispār domā.
Šķiet arī, ka ūdens plašumi ir tik milzīgi, ka zivis tajos atrodas neizsmeļami daudz.
Taču, tā nebūt nav, jo attīstoties tehnoloģijām, šajā gadījumā zvejniecības traleriem, palielinās arī izzvejoto zivju daudzums, ko nevarētu teikt par zivju nārstošanu.

Pagājušajā gadā Latvijas televīzijā bija kāds raidījums, kur divi cilvēki no Latvijas brauca uz Zviedriju, lai noskaidrotu laša audzēšanas apjomus. Kur varēja novērot, kā tiek palielināts audzēšanas apjoms un ātrums audzēšanas iekārtās, rezervātos. Lašiem tiek dotas antibiotikas, kuras paātrina augšanu, lai ātrāk kļūtu par eksportpreci. Taču tas iespaido dabisko zivju nārstošanas procesu, jo nereti izbēg kāda no mākslīgi audzētajām zivīm. Turklāt, tiek atrastas zivju organismā līdz galam nesadalījušās kapsulas. Šādu zivju lietošana uzturā var veicināt dažādu slimību uzliesmojumus, ja šīs vielas līdz galam nepārstrādājas zivs organismā līdz tā nonāk fabrikā.
Taču tās ir tikai ''blāvas'' atmiņas par televīzijas raidījumu.

1995. gadā aptuveni 37 000 rūpnieciskās zvejas kuģu un vēl miljons mazāku kuģīšu no jūras izzvejoja divas reizes vairāk zivju nekā vēl tikai pirms 25. gadiem. Zvejas traleri reizēm ir tikpat lieli kā kruīza kuģi un velk līdzi tik lielus tīklus, ka tajos varētu ietilpināt duci lielo reaktīvo laineru. Dažreiz traleri izmanto pat lidmašīnas, kas novēro, kur atrodas zivju bari.
Aprēķināts, ka aptuveni ceturtā daļa no ikviena izvilktā tīkla satura ir "lielais loms" - zivis, kuras nav jānogādā krastā, jo tās ir pārāk mazas vai citādi nederīgas, vai izvilktas neīstajā sezonā. Iespējams, katru gadu jūrā tiek iegāzti atpakaļ pat 22 miljoni tonnu šo nevajadzīgo zivju, un to lielākā daļa ir jau beigtas. Uz katru iegūto kilogramu garneļu tiek iznīcināti apmēram četri kilogrami zivju un citu jūras radību.

Pie Jaunanglijas krastiem paltusu bari kādreiz bija tik lieli, ka ikviens zvejas kuģis dienā varēja nozvejot 20 000 mārciņu lielu lomu. Tagad Amerikas ziemeļaustrumu piekrastē paltusu gandrīz vairs nav.

15. gs. beigās pētnieks Džons Kabots Ziemeļamerikas austrumu piekrastes sēkļos atrada neticamu lielus mencu barus. Zivju tur bijis tik daudz, ka jūrnieki tās smēluši ar groziem. Džordža sēklis pie Masačūsetsas ir lielāks par štatu ar ko tas robežojas. Lielais sēklis pie Ņūfaundlendas ir vēl lielāks, un gadsimtiem ilgi tur bija mencu pārpilnība. Uzskatīja, ka mencu ir neizsmeļami daudz. Protams, tas nebūt nebija tiesa.
1960. gadā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā nārstošo mencu skaits bija samazinājies līdz 1.6 miljoniem tonnu. 1990. gadā tas bija vairs tikai 22000 tonnu. Komerciālā izteiksmē mencas bija izzudušas.

Iespējams, ka Atlantijas okeāna rietumu daļā mencu nekad vairs nebūs. 1992. gadā Lielajā sēklī mencu zveja tika pārtraukta, bet, kā 2002. gada rudenī ziņojis žurnāls "Nature", to krājumi nav atjaunojušies.
Marks Kurlanskis atzīmē, ka zivju filejas vai zivju pirkstiņus sākumā gatavoja no mencām, taču tad mencas aizvietoja ar pikšām,, pēc tam ar jūras asariem un vēlāk ar Klusā okeāna saidām. Kurlanskis piebilst, ka mūsdienās vārdu "zivs" attiecina uz "visu, kas atlicis".

Kādreiz Jaunanglijas zvejas vietās pie Rodailendas no jūras parasti vilka ārā 9 kg smagus omārus. reizēm tie bija pat 13 kg smagi. ja omārus netraucē, tie var dzīvot gadu desmitus - domā, ka pat līdz 70 gadiem, - un nekad nepārstāt augt. Tagad tikai reti izzvejotie omāri sver vairāk par 1 kg. New York Times raksta: "Biologi aprēķinājuši, ka 90 % omāru tiek izzvejoti gada laikā pēc tam, kad tie aptuveni sešu gadu vecumā sasnieguši likumā atļauto minimālo lielumu." Par spīti tam, ka nozveja arvien samazinās, Jaunanglijas zvejnieki turpina no štata un valsts saņemt nodokļu atvieglojumu - dažreiz gandrīz vai piespiež tos piešķirt, lai iegādātos lielākus zvejas kuģus un kāstu jūru vēl vairāk.

Pastāv arī ļaunprātīga okeānu dzīvības izmantošana. Daudzi zvejnieki haizivīm nogriež spuras, tad iegāž haizivis atpakaļ ūdenī, lai nobeidzas. 1998. gadā haizivju spuras Tālajos Austrumos pārdeva par vairāk nekā 110 dolāriem kilogramā, bet Tokijā bļodiņa haizivju spuru zupas maksā 100 dolāru. Pasaules Dabas fonds 1994. gadā aprēķinājis, ka katru gadu tiek nogalināts no 40 līdz 70 miljoniem haizivju.

Turklāt, mums nav gandrīz nekādu zināšanu par spēkiem, kas nosaka dzīvi jūrā.




Daļa informācijas ņemta no Bila Braisona grāmatas "A Short History of Nearly Everything", 2003.