Pusmūžs un tehnika

Seminārā tika iezīmēti vairāki potenciāli punkti, kuri tiks iztirzāti šī ieraksta komentāros. 
1. Jaunu tehnoloģiju iesaistīšana dzīvē notiek pilnveidojot kādu savu hobiju (piemēram, makšķerēšana, mājsaimniecības preces uc.)
2. Saskarsme un tehnoloģiju apguve piespiedu kārtā darba vietās
3. Pusmūža krīzes ietekme uz interesi par jauno tehnoloģiju iegādi

Ar pusmūžu mēs apzīmējām cilvēku grupu vecumā no 35 līdz 45 gadiem. 

Mūsu grupas sastāvs: Andrejs Vojevoda, Elīna Bērtule, Katrīna Smoļska, Ieva Cīrule, Roberts Osītis, Ričards Vorobjovs, Jānis Ābele, Toms Čarbadze.

Valsts iekārtas formas ietekme uz digitālo informācijas plūsmu

Seminārā iesāktajā tēmā mēs izvirzījām ideju par to, ka tiek uzskatīts, ka valstīs ar nedemokrātisku režīmu masu mediji tiek kontrolēti, bet internets paliek „brīvā teritorija”, taču citās nedemokrātiskās valstīs tiek kontrolētas pilnīgi visas informācijas plūsmas. Šī ieraksta komentāros mēģināsim apskatīt un izklāstīt informāciju šajā jautājumā galvenokārt par tādām valstīm kā Krievija, Ķīna, Kuba un Ziemeļkoreja, un, iespējams, arī citām, un noskaidrot vai šī hipotēze ir patiesa. 

Marija  Assereckova, Ieva Buša, Ieva Cīrule, Imants Kivlinieks, Katrīna Smoļska, Tanita Tamme

Ētiska rīcība zinātnes vārdā. Interneta ietekme, konsekvences.

Pagājušās nedēļas seminārā apspriedām vairākus jautājumus, kuri, mūsuprāt, uzskatāmi par problemātiskiem tieši zinātnes un tehnoloģiju attīstības dēļ. Galu galā izvirzījām 2 no apspriestajiem tematiem, par kuriem iespējams izvērst visai plašas diskusijas. Patiesībā šādas diskusijas jau aktīvi norisinās, taču pagaidām neviens neņemas apgalvot, ka ir atradis uz šiem vai līdzīgiem jautājumiem atbildi, jo zinātne un tehnoloģijas turpina attīstīties. Arī mūsu mērķis nebija vienoties par galējo risinājumu; šajā gadījumā mūs vairāk interesēja dažādās interpretācijas iespējas. Un neapšaubāmi pierādījās, ka uz šiem jautājumiem var raudzīties no visdažādākajām pozīcijām, līdz ar to rodot visdažādākās atbildes.

1)       Vai rīcība zinātnes vārdā var būt vainu mīkstinošs apstāklis?

Rīcība zinātnes vārdā pieļauj, ka tiks pārkāptas kādas sabiedrības normas, kas norāda uz jautājuma ētisko pusi. Zinātnes mērķis ir vērsts uz tādiem atklājumiem, kam ir potenciāls cilvēka dzīvi uzlabot ilgtermiņā, cita lieta, ka ceļā uz nozīmīgiem atklājumiem bieži vien ir nepieciešams veikt eksperimentus, kas reizēm varētu tikt izvērtēti kā cilvēku, dzīvnieku un citu radību tiesības pārkāpjoši. No šādas situācijas likumsakarīgi rodas nepieciešamība uzdot jautājumu: kāda tad ir robeža starp pieļaujamo un nepieļaujamo upuru skaitu? Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, tas risināms atbilstoši konkrētai situācijai, jo atkarīgs no vairākiem faktoriem. Svarīgākais un izšķirošais no tiem ir tas, cik liels labums ir sagaidāms un cik liela ir pārliecība un faktiskie pierādījumi tam, ka tiks sasniegti vēlamie rezultāti.

Katras ētikas paradigmas pārstāvji atbildētu atšķirīgi uz jautājumu par to, kādas ir pieļaujamās zinātnisko eksperimentu veikšanas robežas. Vieniem svarīgāks būs katra atsevišķā indivīda labums, citiem – sabiedrības labums šķitīs nozīmīgāks. Vieniem kāda cilvēka nāve eksperimenta dēļ šķitīs pieņemama, ja vien tas būs devis kādu labumu sabiedrībai, savukārt citi neattaisno pat dzīvnieku izmantošanu eksperimentos, ņemot vērā arī faktu, ka dzīvnieki netiek nogalināti.

Joprojām aktuāli būtu runāt par to, ka industrializācija ir ietekmējusi un turpina ietekmēt vidi. Radikālākie vides aizstāvji teiktu, ka tikai tad, kad pasaule acīmredzami tuvosies apokalipsei, cilvēki sapratīs, ka straujā zinātnes attīstība nav bijusi nekā vērta, tieši pretēji – tā bijusi cilvēces bojāejas cēlonis.

Šiem līdzīgi jautājumi ir neskaitāmi, un visi kā viens – grūti atbildami, neieņemot kādu krasu pozīciju.

2)       Vai mēs esam apjēguši interneta rādītās konsekvences?

Runājot par internetu un tā radītajām sekām, lielākoties prātā nāk komunikācijas iespēju palielināšanās, bet, no otras puses, netiek aizmirsts arī par interneta destruktīvo iespaidu uz cilvēku dzīvi. Te varētu runāt par datora lietošanu vispār, kas nepareizas (pārmērīgas) lietošanas gadījumā arī noved pie negatīvām sekām. Fiziskās izpausmes cilvēks spēj pamanīt, bet sarežģītāk ir ievērot un kritiski novērtēt savu atsvešināšanos no reālās pasaules. Viena no interesantākajām interneta radītajām konsekvencēm ir tāda, ka būtībā cilvēka reālā dzīve, mijiedarbojoties ar virtuālo, pāriet kādā citā eksistēšanas līmenī. Piemēram, runājot, valodā cilvēki izmanto gan dažādus tehniskus terminus, gan atsaucas uz „virtuālajā pasaulē” notiekošajām aktualitātēm, kas kādai citai paaudzei varbūt nav saprotami. (Paaudžu atšķirības gan bijušas vienmēr, un tās ietekmējušas interešu grupu veidošanos, bet šobrīd šādu būtisku „plaisu” veido tieši interneta lietošana.)

Liela daļa cilvēku nespēj aizvadīt dienu, neapmeklējot, piemēram, sociālos portālus. Mēs visi apzināmies, ka ar interneta palīdzību ātri varam atrast sev vajadzīgo informāciju. Teorētiski mēs zinām, ka ilgstoši nevajadzētu sēdēt pie datora, ka ik pa laikam nepieciešams nomainīt pozu, ka ir noteikts attālums, kādā vajadzētu atrasties monitoram un klaviatūrai, lai mūsu veselība netiktu negatīvi ietekmēta utt. Bet cik no mums to ievēro? Atpakaļejošās evolūcijas teorija, kura lieliski uzskatāma attēlā, kur redzams, kā no primāta attīstījies spēcīgs cilvēks, kas mūsdienās, sēžot pie datora, atkal ieņem pozu, kura līdzīgu mūsdienu cilvēka priekšteču siluetam.

Internets ir piesātināts ar informāciju, reklāmdevēji to izmanto produktu popularizēšanai, tas palīdz veidot aktuālās tendences un intereses. Uz cilvēka prātu nemitīgi iedarbojas mērķtiecīgi raidītas ziņas, lai ietekmētu katra viedokli. Un te nu seko jautājums par cilvēka spēju kritiski izvērtēt dažādus jautājums, paturot prātā un izmantojot sev nepieciešamo.

Ņemot vērā, ka internets mūsu dzīvē, lai gan ļoti strauji, tomēr pavisam nesen sācis ieņemt tik svarīgu vietu, būtu muļķīgi censties pārliecināti apgalvot, ka ir skaidrs, vai internetam ir pozitīva vai negatīva ietekme uz mūsu dzīvi. Tam ir dažādi aspekti, gan negatīvie, gan pozitīvie. Visticamāk par tā lietošanas sekām drošticamāk varēs spriest tikai nākamās paaudzes. Taču tas mūs neatbrīvo, bet gan tieši otrādi, – liek vēl cītīgāk domāt un sekot līdzi tam, kā mainās pasaule, sevišķi tā, kas ir mums apkārt.

Katrīna Smoļska, Ieva Cīrule, 2. kurss

Darbs, bezdarbs un jaunās tehnoloģijas

· Tehnoloģijas aizvieto mūs monotonu, nogurdinošu darbu veikšanā

· Ir laiks nodoties radošajām izpausmēm + Lēta starptautiska ceļošana

= progress darba vidē

Cilvēks kļūst par cilvēku (nevis rukājošu dzīvnieku)

Cilvēks kļūst par atbildīgo, novērotāju. Var strādāt maiņās. Nepieciešamība pārkvalificēties.

Cilvēks paliek pārāk dārgs (naudas ziņā) darba devējam. Paliek bez darba.

Apskatiet izglītojošu filmu „New Technology: Whose Progress?” (1981)

http://thefilmarchived.blogspot.com/2010/09/new-technology-whose-progress-1981.html

Paula Bogomolova, 3.kurss