Moderno tehnoloģiju ietekme uz cilvēka IQ
Nevaru noliegt, ka tehnoloģijas attīstība cilvēkiem ir devusi neskaitāmas iespējas pilnveidoties un padarījusi mūsu dzīvi ievērojami vieglāku, tomēr rodas jautājums- vai tiešām neskaitāmie centieni mūsu dzīves vienkāršot, nebremzē cilvēka intelektuālo attīstību? Proti, kādēļ piepūlēties rēķinot, ja piespiežot dažas podziņas kalkulatorā pie rezultātā ir nonākt vieglāk? Kādēļ lasīt aizraujošu grāmatu, ja ir iespējams ieslēgt TV un noskatīties jau gatavu filmu, kuras baudīšanai nav jāpielieto iztēle? Piemēri no dzīves ir neskaitāmi, un šie jautājumi aizvien vairāk satrauc sabiedrību.
Viens no cilvēkiem, kurš ir pievērsies šai problēmai ir amerikāņu profesors Marks Baurlens, kurš to aprakstījis savā grāmatā „Stulbākā paaudze” („Dumbest generation”). Autors norāda uz daudzām tendencēm, kuras sastopamas ikdienas dzīvē, runājot tieši par amerikāņu tautības cilvēkiem, bet, manuprāt, viņa novērojumi attiecas uz visiem cilvēkiem, kuri izmanto modernās tehnoloģijas. Iesākumā tiek norādīts uz parādību, kas pēdējā laikā jo sevišķi satraucis arī Latvijas sabiedrību, proti, bērni un pusaudži aizvien vairāk laika pavada sērfojot internetā nekā lasot grāmatas. „Šī gada sākumā "Lasīšanas gada ietvaros" pētījumu aģentūra "Compass" sadarbībā ar VisiDati.lv veica pētījumu par lasīšanas paradumiem sabiedrībā. Pētījums atklāj, ka 36% no aptaujātajiem lasa regulāri - katru dienu vai vairākas reizes nedēļā. Diemžēl 32% aptaujāto atzina, ka lasa reti - dažas reizes gadā vai pat retāk.”[1]
Jau iepriekš minētais Marks Baurlens norāda ne tikai uz elektroniskās lasīšanas, bet arī rakstīšanas īpatnībām. Tiek izmantoti dažādi saīsinājumi, netiek lietotas pieturzīmes, izmantoti „smaidiņi”, lai paustu emocijas utt. Ilgstoši sazinoties rakstiski ar īsziņu palīdzību, „blogojot” vai „čatojot” ātri tiek zaudētas skolā gūtās gramatikas iemaņas. Nonākot situācijā, kurā nepieciešams skaidri formulēt savas domas un pareizu gramatiku cilvēkam rodas grūtības.
Tāpat „Stulbākās paaudzes” autors norāda uz parādību, ka sociālais tīkls sniedz jauniešiem sajūtu, ka tas ir pasaules centrs. Atrašanās šajā vidē regulāri tiek deformēta cilvēka uztvere par reālo pasauli un pasliktinās komunikācijas spējās atrodoties „klātienē”. Autors aicina vecākiem novērst bērnu parātus no modernajām tehnoloģijām pavadot ar viņiem pēc iespējas vairāk laika un nodarbinot viņus tā, lai atvasēm atliktu pēc iespējas mazāk laika ko pavadīt interneta vidē.
Arī Londonas Karaļa Koledžas izstrādātai pētījums nācis klajā ar šokējošu apgalvojumu: „Modernās tehnoloģijas noplicina cilvēka izziņas spējas ātrāk nekā narkotikas.”[3] Eksperimentā, kurā piedalījušies vairāk nekā tūkstoš cilvēku, kuriem lūgts izpildīt IQ testu, zinātnieki nonākuši pie pārsteidzoša rezultāta- cilvēkiem, kuri lieto e-pastu bijuši par 10% sliktāki rezultāti nekā tiem, kas ikdienā to nelieto. Eksperimentā piedalījās arī marihuānas lietotāji, kuru testa rezultāti bija tikai par 4% sliktāki nekā tiem, kas nelieto ikdienā e-pastu. Nespēja koncentrēties, miegainība un sagurums- visas šīs īpašības vieno regulāros e-pasta lietotājus un marihuānas cienītājus. Jāpiezīmē, ka šī eksperimenta rezultātus nevajadzētu vērst tikai uz e-pasta lietotājiem, bet vispār jebkuru cilvēku, kurš daudz laika pavada interneta vidē.
Arī līdzīgs pētījums tika izdarīts Ludžera Universitātē, proti, 10 000 piecpadsmit gadus veci pusaudži no visas pasaules izpildīja OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas (PISA) testu, kura galvenais mērķis ir noskaidrot kāds ir skolēnu zināšanu līmenis.[4] Testa rezultāti parādīja, ka rezultāti ievērojami labāki bija tiem skolēniem, kuriem nebija mājās datora. Šis fenomens tiek izskaidrots ar „problēmu risināšanas deficīta problēmu” jeb pārbagāto informācijas daudzumu apkārt pusaudzim, kurš nezina ko iesākt ar visiem šiem datiem.
Apkopojot visus šos viedokļus un pētījumus varu vienīgi secināt, ka mūsdienās ir jāprot izvērtēt, kas no plašajām tehnoloģijas iespējām, kas cilvēkam ir pieejamas patiešām ir noderīgas un nepieciešamas. Ir jāprot atrast līdzsvars starp reālo dzīvi un tehnoloģijām, kas darbojas mūsu labā, nevis otrādi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru