pirmdiena, 2010. gada 29. novembris

Nedaudz izklaidei.

Publicēju linku uz populārzinātnisku dokumentālu filmu, kurā tiek diskutēts par transhumānismu jeb teoriju, kas paredz to, ka cilvēks nav evolūcijas "pēdējais posms" jeb cilvēks nav attīstītākā būtne. Proti, runa ir par kiborgiem, par "postcilvēkiem" jeb nākotnes cilvēkiem - robotiem. Tēma precīzi sasaucas ar mūsu galveno priekšmeta vadlīniju - cilvēks-tehnika.
(dokumentālā filma skatāma krieviski)
Adrese: http://filmix.net/otechestvennye/11758-chelovek-buduschego-kakimi-my-stanem-2010.html

TĀLMĀCĪBAS HISTORIOGRĀFISKĀ ATTĪSTĪBA ZINĀTNES UN TEHNIKAS PROGRESA DISKURSĀ

Tā kā pasaulē notiek zinātnes un tehnikas augšupeja, kas skar visas dzīves jomas, tad domāju, ka būtu interesanti un saistoši aplūkot arī tālmācības attīstības vēsturi, tās tagadējo situāciju un iespējamo augšupeju nākotnē. Vispirms jānoskaidro aplūkojamais jēdziens, proti, par tālmācību pieņemts saukt tādu apmācības veidu, kurā nav nepārtraukts un tiešs kontakts starp skolotāju un skolnieku, bet tiek veidotas „virtuālās klases”.

Mūsdienu pasniedzējiem liela uzmanība jāpievērš tam, lai viņu zināšanas nemitīgi un bez pārstājas tiktu „atsvaidzinātas”, jo ieguldījumi zinātnes un tehnikas attīstībā ir veicinājuši acīmredzamas izmaiņas visapkārt. Tādēļ tālmācība ir plaši izplatīta visā pasaulē, jo tai nav nepieciešami milzīgi cilvēku resursi, to mūžīgā pārklasificēšana utt. Gluži pretēji – tā ir lētāka, ērtāka un iespējams, ka tiem, kas tiek skoloti, šis apmācības veids šķistu saturīgāks un saistošāks.

Virtuālās klases ir veidotas kā divu vai vairāku informācijas līdzekļu apvienojums (visbiežāk tā ir datortehnika). Izmantojot personālo datoru, kam pieejams interneta tīkls, ir iespējams radīt šīs virtuālās klases, kas modelē un formē ilūziju, ka pasniedzējs un apmācāmie atrodas blakus vienā telpā.

Visnotaļ piekrītu zinātnieku apgalvojumam par to, ka šāds apmācīšanas veids ir ļoti kvalitatīvs un augsti novērtējams. Šādā veidā apmācāmie netiek skoloti un dresēti, bet tiek palīdzēts viņiem pašiem apgūt vajadzīgo un konkrēto priekšmetu, tādējādi priekšplānā izvirzās mācīšanās, nevis mācīšana.

Runājot par situāciju Latvijā, tad ir pieejama aptauja, kura tapusi The Onliner sadarbojoties ar interneta mārketinga kompāniju Progression un Myngle Svešvalodu akadēmiju, kur rezultātā tika secināts, ka puse (50%) aptaujāto atzina , ka apmācības internetā ir ļoti efektīvas un labas, savukārt 37,5 % respondentu izteica viedokli, ka tomēr klātienē mācīties ir kvalitatīvāk

Mācīšanas un mācīšanās pieejas ietver sevī dažādas tehnikas un metodes. Tā kā mūsdienās ir plaši pieejama apmācība ar interneta starpniecību, domāju, ka tā noteikti ir jāizmanto. Varbūt doma par pilnīgu pāreju uz virtuālajām klasēm varētu pagaidām šķist absurda un nevajadzīga, tomēr mēs uz to tiecamies, lai nākotnē mēs izglītotos kvalitatīvāk, izdevīgāk, parocīgāk – labāk.

Izmantotā literatūra:

http://www.dolceta.eu/latvija/Mod4/spip.php?article12

http://www.7guru.lv/news/nozareszinas/article.php?id=62815

http://www.liis.lv/wba/talmaciba_def.htm

http://www.theonliner.lv/lv/50%25_respondentu_apmacibas_interneta_uzskata_par_efektivam.html

svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Moderno tehnoloģiju ietekme uz cilvēka IQ

Nevaru noliegt, ka tehnoloģijas attīstība cilvēkiem ir devusi neskaitāmas iespējas pilnveidoties un padarījusi mūsu dzīvi ievērojami vieglāku, tomēr rodas jautājums- vai tiešām neskaitāmie centieni mūsu dzīves vienkāršot, nebremzē cilvēka intelektuālo attīstību? Proti, kādēļ piepūlēties rēķinot, ja piespiežot dažas podziņas kalkulatorā pie rezultātā ir nonākt vieglāk? Kādēļ lasīt aizraujošu grāmatu, ja ir iespējams ieslēgt TV un noskatīties jau gatavu filmu, kuras baudīšanai nav jāpielieto iztēle? Piemēri no dzīves ir neskaitāmi, un šie jautājumi aizvien vairāk satrauc sabiedrību.

Viens no cilvēkiem, kurš ir pievērsies šai problēmai ir amerikāņu profesors Marks Baurlens, kurš to aprakstījis savā grāmatā „Stulbākā paaudze” („Dumbest generation”). Autors norāda uz daudzām tendencēm, kuras sastopamas ikdienas dzīvē, runājot tieši par amerikāņu tautības cilvēkiem, bet, manuprāt, viņa novērojumi attiecas uz visiem cilvēkiem, kuri izmanto modernās tehnoloģijas. Iesākumā tiek norādīts uz parādību, kas pēdējā laikā jo sevišķi satraucis arī Latvijas sabiedrību, proti, bērni un pusaudži aizvien vairāk laika pavada sērfojot internetā nekā lasot grāmatas. „Šī gada sākumā "Lasīšanas gada ietvaros" pētījumu aģentūra "Compass" sadarbībā ar VisiDati.lv veica pētījumu par lasīšanas paradumiem sabiedrībā. Pētījums atklāj, ka 36% no aptaujātajiem lasa regulāri - katru dienu vai vairākas reizes nedēļā. Diemžēl 32% aptaujāto atzina, ka lasa reti - dažas reizes gadā vai pat retāk.[1]

Filozofijas doktors Džeikobs Nīlsens apraksta arī „F- formas metodi, kuru izmanto, lai lasītu internetā”[2] Šis paņēmiens atspoguļo metodi, kurā cilvēks iesākumā izlasa dažas pirmās rindiņas horizontāli, tad izlaižot pusi teksta, izlasa vēl dažas rindiņas horizontāli, visbeidzot kreisajā pusē pārvietojas vertikāli uz leju līdz pat lapas beigām. (sk. attēlu) Doktors norāda, ka šis lasīšanas veids nav rūpīgs un daudz informācijas tiek palaists garām, tiek uztverti virspusēji fakti. Iespējams, lasīšanas slinkums interneta telpā izskaidrojams ar pastāvošu uzskatu, ka elektroniskā lasīšana notiek lēnāk. Tomēr šķiet, ka mūsdienu sociālie informācijas tīkli ir pamanījuši cilvēku „slinkumu” tādēļ konkrētajai informācijai sniedz kodolīgu virsrakstu, kas atklāj plašāku informācijas daudzumu, piemēram, „Neredz iemeslu pārtraukt TEC-2 rekonstrukcijas projektu” ziņo šodien viens no populārākajiem Latvijas portāliem tvent.lv. Šķiet, ka virsrakstā paustais ir nepārprotams.

Jau iepriekš minētais Marks Baurlens norāda ne tikai uz elektroniskās lasīšanas, bet arī rakstīšanas īpatnībām. Tiek izmantoti dažādi saīsinājumi, netiek lietotas pieturzīmes, izmantoti „smaidiņi”, lai paustu emocijas utt. Ilgstoši sazinoties rakstiski ar īsziņu palīdzību, „blogojot” vai „čatojot” ātri tiek zaudētas skolā gūtās gramatikas iemaņas. Nonākot situācijā, kurā nepieciešams skaidri formulēt savas domas un pareizu gramatiku cilvēkam rodas grūtības.

Tāpat „Stulbākās paaudzes” autors norāda uz parādību, ka sociālais tīkls sniedz jauniešiem sajūtu, ka tas ir pasaules centrs. Atrašanās šajā vidē regulāri tiek deformēta cilvēka uztvere par reālo pasauli un pasliktinās komunikācijas spējās atrodoties „klātienē”. Autors aicina vecākiem novērst bērnu parātus no modernajām tehnoloģijām pavadot ar viņiem pēc iespējas vairāk laika un nodarbinot viņus tā, lai atvasēm atliktu pēc iespējas mazāk laika ko pavadīt interneta vidē.

Arī Londonas Karaļa Koledžas izstrādātai pētījums nācis klajā ar šokējošu apgalvojumu: „Modernās tehnoloģijas noplicina cilvēka izziņas spējas ātrāk nekā narkotikas.”[3] Eksperimentā, kurā piedalījušies vairāk nekā tūkstoš cilvēku, kuriem lūgts izpildīt IQ testu, zinātnieki nonākuši pie pārsteidzoša rezultāta- cilvēkiem, kuri lieto e-pastu bijuši par 10% sliktāki rezultāti nekā tiem, kas ikdienā to nelieto. Eksperimentā piedalījās arī marihuānas lietotāji, kuru testa rezultāti bija tikai par 4% sliktāki nekā tiem, kas nelieto ikdienā e-pastu. Nespēja koncentrēties, miegainība un sagurums- visas šīs īpašības vieno regulāros e-pasta lietotājus un marihuānas cienītājus. Jāpiezīmē, ka šī eksperimenta rezultātus nevajadzētu vērst tikai uz e-pasta lietotājiem, bet vispār jebkuru cilvēku, kurš daudz laika pavada interneta vidē.

Arī līdzīgs pētījums tika izdarīts Ludžera Universitātē, proti, 10 000 piecpadsmit gadus veci pusaudži no visas pasaules izpildīja OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas (PISA) testu, kura galvenais mērķis ir noskaidrot kāds ir skolēnu zināšanu līmenis.[4] Testa rezultāti parādīja, ka rezultāti ievērojami labāki bija tiem skolēniem, kuriem nebija mājās datora. Šis fenomens tiek izskaidrots ar „problēmu risināšanas deficīta problēmu” jeb pārbagāto informācijas daudzumu apkārt pusaudzim, kurš nezina ko iesākt ar visiem šiem datiem.

Apkopojot visus šos viedokļus un pētījumus varu vienīgi secināt, ka mūsdienās ir jāprot izvērtēt, kas no plašajām tehnoloģijas iespējām, kas cilvēkam ir pieejamas patiešām ir noderīgas un nepieciešamas. Ir jāprot atrast līdzsvars starp reālo dzīvi un tehnoloģijām, kas darbojas mūsu labā, nevis otrādi.

Vai iespejams, nezināma dzīvība tepat uz zemes?

Vidēji pāris gadus atpakaļ krievu un amarikāņu polārpētnieki atklājuši milzu zemledus ezeru zem Antaktīdas +/-4 kilometru biezajiem ledājiem. Ezera platība ierakstāms kā viens no Pasaules lielākajiem saldūdens ezeriem, garumā +/-250km un platumā +/-50km, dziļumā līdz 800m dziļākajā tā vietā., kā arī tajā ir 5,4 miljoni km3 saldūdens krājumu.

Pagājušais, 2009. gads tika pasludināts par Polāro gadu, kur pētnieki visu enerģiju, zināšanas un jaunos atklājumus pievērsa tieši Antarktīdas pētniecībai, zinot jau iepriekš, ko šī ledus un tumsības zeme, slēpj - zelta resursus, dinezauru kaulu paliekas, fosīlijas, naftas krājumus, sudrabu un sasalušos ledus, kas aptver astoņus ar pus ledus laikmetus. Visas pasaules zinātnieki uzskata šī unikālā ezera pētīšanu par vienu no interesantākajām un grūtāk atrisināmajām 21. gadsimta sākuma zinātniskajām problēmām.

Risinot jautajumu par ezeru, no kosmosa sniegtajiem datiem satelītos uzstādītās iekārtas konstatējušas, ka ezera ūdens temperatūra svārstās no +10 līdz +18 °C! Tas nozīmē, ka ezera dzīlēs darbojas siltuma avoti. Analizējot aparātu rādījumus, zinātnieki konstatēja, ka telpā starp ūdens virsmu un ledus kupolu varētu būt pašattīroša atmosfēra, kurā spēj eksistēt pat augi, mikroorganismu un lielākas dzīvības formas. Taču, paliek viens bet, jo ezers vispār netiek apgādāts ar saules gaismu.

Otra versija pastāv, ka zemledus temperatūra nevarētu būt augstāka par -3° C, kas patreiz ir visticamākā. Taču pie šādas temperatūras dzīvība arī ir ļoti iespējama.

Biologi no Sanktpēterburgas kodolfizikas institūta veica analīzes ledum, kas bija ņemts no urbuma ezera ledus vāka dziļumā. Ta jā atklāja baktēriju, kas spēj dzīvot vienīgi tem peratūrā +55°C. Atliek secināt — kādreiz ezerā ūdenim bijusi šāda temperatūra. Tātad hipotēze par to, ka ezera ūdeņus zem ledus segas kaut kas silda, teiksim — geizeri, karstie avoti, nav nemaz tik teiksmaina.

Nesen NASA Dienvidpolā izmēģināja Īpašu robotu dziļiem ledus urbumiem. Tas paredzēts pētījumu veikšanai uz Jupitera pavadoņa Eiropas. Arī Eiropu klāj kilometriem bieza ledus kārta, zem kuras atrodas ūdens. Temperatūra uz planētas — mīnus 70 °C. Tas tiek salīzināts ar Vostoka ezeru, tikai atšķirība, ka viss tas atrodas Kosmosā! Tam līdzinās arī Marsa polu ledus cepures. Nav izslēgts, ka gan uz Marsa, gan uz Eiropas zem ledus slāņa ir vēl neatklātas dzīvības formas vai baktērijas utt.

Turklat piekļuve ezeram ir ļoti riskanta. Ja urbis nonāks līdz ūdenim, tad pastāv ārkārtīgi liela varbūtība, ka šajā pirms miljoniem gadu aizvērtajā «kolbā» iekļūs parastie zemes ''netīrumi''. Jo pastāv iespēja, kādas no zemes baktērijām iznīcinās visu dzīvo ezerā — zivis, moluskus utt… Pagaidām neviens nav izgatavojis sterilu urbšanas iekārtu. Tāpat nav zināms, kas var «izlauzties» no urbuma virszemē un kādas sekas tam būs. Nav taču izslēgts, ka no ezera var iznākt dzīvas būtnes un mikroorganismi, ar kuriem cilvēce vēl nekad nav saskārusies. Ka arī nav izslēgts, ka urbis, sasniedzis ezeru, var izraisīt miljoniem gadu sakrājušos spiedienu ezerā un uzlauzt kilometriem biezo ledus kārtu, radot plaša izmēra katastrofu.

Ezers pastāv, nepārtraukti uzpilda un aizness ūdeni no apkārt esošās upju sistēmas, bet klat tam vēl neviens netiek.

Informācijas avoti -

Ilustrētā zinātne - Decembris 2007, ''Abi Poli''

http://www.apollo.lv/portal/life/articles/45851/0

http://news.nationalgeographic.com/news/2004/11/1115_041115_antarctic_lakes.html

sestdiena, 2010. gada 27. novembris

Ž. Bodrijārs, „Vīrusu teorija”

Vīrusiem pakļautās jebkuras sistēmas un tie paradās, kad šīs sistēmas kļūst ļoti attīstītas, pārvēršot pašas sevi kapitālā, jo tad tie kļūst arī trauslākas. Vīrusu funkcija nav zināmas, tie, iespējams, pat ir nepieciešami. Atsevišķos nozarēs, kā politika, ekoloģija, vīrusi var būt negatīvi, bet „lielajai būtībai” tie, iespējams, nāk par labu. Nākotnē tie varētu izrādīties glābšanas līdzekļi.

Ar tehnikas palīdzību cilvēks atbrīvojas no simboliskās pasaules funkcijām; tehnika ir ilgstošs atbrīvošanas process, kas iegūst orbitālas un vīrusu dimensijas. Kamēr cilvēks vai cilvēku grupa turas pie saviem simboliem un nelieto tehniku, vīrusu infekcija nesakas, no kuras nav iespējams aizsargāties. Šī infekcija ir kā atriebība cilvēkam par dabu, pār kuru cilvēks ņem varu un pārvaldīšanu.

Kentaurs XXI Nr. 5.

ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris

Solītais apraksts kursa vērtējumam

Lasīt, runāt, anotēt* Seminārs, kopsavilkums* Diskusija, prezentācija* *+Eseja Kopā
2010.30.09. 2010.28.10 2010.25.11 2010.15.12
20% 20% 30% 30% 100%

* Studenta aktivitāte

Dažas no formām:
1. Studenta aktivitāte Patstāvīgas literatūras studijas 5%
2. Studenta aktivitāte Lasītā teksta anotācija 15%
3. Studenta aktivitāte Piemēru un situāciju apraksts un analīze 10%
4. Studenta aktivitāte Uzstāšanās seminārā / ieraksts emuārā 10%
5. Studenta aktivitāte Komentāri 5-10%

Procentiem studenta darbam un aktivitātei atbilst atzīme
90-100% 9
80-90% 8
70-80% 7
60-70% 6
50-60% 5
40-50% 4
30-40% 3

Mindjet Catalyst: Tehnika un vara. Tehnokraatija. [26.11.2010]

Mindjet Catalyst: Tehnika un vara. Tehnokraatija. [26.11.2010]

trešdiena, 2010. gada 24. novembris

S. Mežinska, „Slima ķermeņa dzīve”

Medicīna ienes sabiedrībā ķermeņa iekšējās kartības noteikumus vienlaikus – sabiedriskajai kārtībai jākļūst par ķermeņa iekšējo kārtību. Šos kārtības apzīmē jēdzieni ir „veselība” un „slimība”.

Uz slimību var paskatīties divējādi, un bieži šie skatījumi nodalīti viens no otra, – slimība kā medicīniskais fakts un slimība kā dziļi personisks stāsts. Medicīnas filozofija piedāvā arī divas slimības jēdziena definīcijas: 1. Naturālistiskā: slims ķermenis kā dabaszinātniska pētījuma objekts, kur subjektīvām izjūtām ir ļoti maza loma; 2. Nenaturālistiskā: subjekta izjūtas, vērtības tiek ņemtas vērā – šajā gadījumā slims ir nevis organisms, bet cilvēks.

Tā kā medicīna arvien straujāk dabaszinātniski tehnoloģiski attīstās, nācās runāt par naturālistiskā skatījuma dominanci. Medicīna pārtver kontroli pār ķermeni, kas liek pacientam lasīt savi ķermeni kā medicīnisku tekstu, kas attālina viņu no ķermeņa nepastarpinātas pieredzes, ķermenis kļūst svešs.

*

Ķermenis pieder pie autobiogrāfijas, un slimība līdzi ar to, un to būtu jāapraksta. Bet bieži vien cilvēki negrib dzirdēt sīkumus par slimību, tāpēc tā tiek norobežota no sabiedrības (pēc A. Franka). Slimības izpratne medicīnā un sabiedrībā, kā arī veselības aprūpes kārtība ir tas, kas nosaka slima ķermeņa vēstīto stāstu saturu, izpausmi un mērķi. Stāstot par slimību, tiek mazināta asimetrija ārsta un pacienta attiecībās.

*

Izpratne par slimību un slimu ķermeni ietekmē arī ķermeņa dzīvi pēc nāves – medicīniskajiem vajadzībām (anatomijas mācības, transplantācija). Pieaug pieprasījums pēc kremācijas, kas liek domāt, ka ķermenim nav īpaša vērtība un norada uz neticēšanu pēcnāves dzīvei. Savukārt ķermeņa nemirstības piedāvājums, savdabīgs un dīvains, jāpiebilst, pat baiss, pieder vācu anatomam Ginteram fon Hāgenam: ķermenis tiek saglabāts, apstrādājot to ar īpašo patentēto plastinācijas metodi. Šāds ķermenis uzglabājams gandrīz vai mūžīgi un tam var piešķirt jebkuru pozu, jo ķermenis kļūst elastīgs, tādā veidā kļūstot par mākslas darbu – izstādes eksponātu. Šādu izstādi, kuras eksponāti ir mirušo cilvēku un dzīvnieku ķermeņi, Hāgens arī radījis, uzsverot, ka to īpašnieki devuši uz šo savu piekrišanu dzīves laikā, un akcentējot, ka nozīmīgākais izstādes mērķis ir sabiedrības izglītošana – līķis Hāgena skatījumā ir spogulis, kurā var vērot dzīvi. Protams, anatoms izraisīja daudz kritikas savā adresē.

Kentaurs XXI Nr. 43.

pirmdiena, 2010. gada 22. novembris

Osvalds Špenglers „Cilvēks un technika”, „Izeja: mašīnu kultūras uzplaukums un gals”

Autors tēmu par tehniku skata saistībā ar dažādajām pasaules kultūrām. Viena no kultūras pazīmēm ir luksuss un ne tikai materiālajā, bet arī garīgajā dimensijā, jo arī visas tehniskās metodes, kas radās dažādajās kultūrās, bija zināms garīgais luksuss. Tehnisko metožu izmantojums ir vērojams jau Ēģiptes kapeņu piramīdu un Babilonijas šumeru dievnamu torņu celtniecībā.

O. Špenglers salīdzina vikingu sirojumu braucienus pēc garīgās varas un laupījuma ar ziemeļu mūku ceļojumiem, jo viņi 13. un 14. gs. pastiprinātu interesi izrādīja par tehniskām un fizikālām problēmām pasaulē. Kā norāda autors, šeit ir svarīga vienīgi darba hipotēze, un tajos laikos tai nevajadzēja būt pareizai, bet gan praktiski izmantojamai. Līdz ar to lielu nozīmi ieguva matemātiskās metodes, kā arī eksperimentālā zinātne. „Viņi domāja, ka grib „izzināt Dievu”, bet patiesībā tomēr viņi gribēja izolēt, padarīt saprotamus un izlietājamus neorganiskās dabas spēkus, neredzamo enerģiju visā tanī, kas norisinās mūsu apkārtnē.”[1] Šāda doma un ideja ir raksturīga faustiskajai kultūrai. Tā vēlējās un arvien vēlas pati veidot pasauli un būt Dievs, tāpēc attīstījās un attīstās joprojām visdažādākās tehnoloģijas, lai šo mērķi varētu realizēt.

O. Špenglers atzīmē, ka līdz ar to, ka cilvēki arvien vairāk pārceļas dzīvot uz pilsētām un tātad pilsētas kļūst lielākas un nozīmīgākas, arī tehnika iegūst jaunu „nokrāsu”. Tā ir kļuvusi pilsoniska, jo, piemēram, pat gotisko laiku mūki pārzināja tehniku. Savukārt racionālisma laikmetā tehnika gandrīz kļūst par materiālistisku reliģiju, jo atskan atziņas: „Technika ir mūžīga un nepārejoša kā Dievs Tēvs, tā atpestī cilvēci kā Dēls, tā apskaidro mūs kā Svētais Gars.”[2]

Cits aspekts, kas tiek izcelts, ir par tehnikas straujo attīstību. Bieži vien cilvēki vairs nezina, kā attiecīgā iekārta ir strukturēta un veidota, līdz ar to cilvēks it kā prot kādu ierīci lietot, bet neprot to salabot. O. Špenglers norāda, ka līdz ar tehnikas attīstību nemazinās cilvēku roku darbs, jo dažādās tehniskās ierīces izgatavo paši cilvēki. Šeit parādās problēma, jo ir paaugstinājies „saspīlējums” starp vadītājiem un masu. Tas izpaužas tā, ka bieži vien kāda liela uzņēmuma strādnieki neatpazīst un nepārzina sava darba galarezultātu.

Ikvienā kultūrā var izdalīt trīs lielus posmus: dzimšana, attīstība un gals. Tātad arī faustiskajā jeb Rietumeiropas kultūrai kaut kad pienāks gals, un kā norāda O. Špenglers līdz tam nav tālu. „Pasaules valdnieks kļūst par mašīnas vergu.”[3] 20.gs. pasaules aina: vara pieder Anglijai, Vācijai, Francijai un Ziemeļamerikai, jo visas šīs valstis ir bagātas un to bagātības avots ir rūpniecība. Tā Vācija ir bagāta ar savu Rūras apgabalu, kur iegūst dzelzsrūdu, Rūras apgabals ir biezi apdzīvots, un tajā ir labi organizēta un attīstīta satiksme. Taču cilvēki tur apmetušies uz dzīvi tāpēc, ka ir darbs, savukārt darbs ir pateicoties tehnikai, ar kuras palīdzību tiek iegūta un pārstrādāta dzelzsrūda. Savukārt zemēs, kur rūpniecība nav attīstīta un dabas bagātības ir ierobežotas, arī dzīves līmenis ir zemāks, piemēram, Āfrikā. Gan Rietumeiropas, gan Amerikas tehnoloģiskā kultūra piedzīvos savu galu, bet ne tāpēc, ka pietrūks dabas resursu. Cilvēku idejas atkal un atkal iegūst jaunus apveidus ar vai bez attiecīgā dabas resursa. Piemēram, mūsdienās (21.gs.) arvien lielākas diskusijas izraisās jautājumā par to, kā risināt izsīkstošo naftas resursu problēmu un no kā ražot degvielu? Tiek domāts par alternatīvām enerģijām, piemēram, ka mašīnas varētu darbināt ar Saules enerģiju vai ūdeni. Taču tāpēc, ka tās pieļāva kļūdu, kad savas tehniskās zināšanas padarīja visiem pieejamas, t.i., sāka par tām runāt un mācīt augstskolās, universitātēs utt. Tā, piemēram, japāņi ir tālu priekšā eiropiskajai domāšanai. „Ražošanas smaguma punkts neatturami pārvietojas, pēc tam, kad pasaules karš iznīcināja arī krāsaino cienību pret baltajiem. Tas ir bezdarba īstais cēlonis baltajās zemēs, un šis bezdarbs nav vis krize, bet katastrofas sākums.”[4] O. Špenglers ar vārdu „krāsainie” saprot ne tikai melnādainos, bet arī Krievijas, Dienvidaustrumeiropas un Dienvideiropas iedzīvotājus. O. Špenglers uzskata, ka faustiskajai kultūrai tehnika nav iekšēji nepieciešama, bet kalpo kā vēl viena uzvara, taču ar „krāsainajiem” ir citādi, jo tiem tehnika ir vajadzīga faustiskās kultūras iznīcināšanai. Līdz ar to jāsecina, ka Rietumeiropas kultūra tiks sagrauta no iekšpuses, kā tas jau bijis iepriekš, piemēram, Romas kultūras sabrukums.

Pārāk straujā un attīstītā tehnoloģiju pasaule ir radījusi arī citu problēmu – klimatisko apstākļu izmaiņas, jo mūsdienās arvien biežāk tiek konstatēts, ka ir izzudušas un turpina izzust dažādas dzīvnieku un zivju sugas. Savukārt, izcērtot mūžamežus, mazinās tās platības, kas visiem zemeslodes iedzīvotājiem ražo skābekli.

Arī cilvēku domāšana līdz ar tehnoloģiju attīstību ir mainījusies. „Cilvēks domā vairs tikai „zirgspēkos”. Ieraugot ūdenskritumu, to domās tūdaļ pārvērš elektriskā spēkā. Redzot lauku ar ganāmpulku, cilvēks domā, cik daudz gaļas tas dos,...”[5]



[1] Špenglers O. Cilvēks un technika. Apcere dzīves filozofijai. Rīga, 1933, 61.lpp.

[2] Špenglers O. Cilvēks un technika. Apcere dzīves filozofijai. Rīga, 1933, 64..lpp.

[3] Špenglers O. Cilvēks un technika. Apcere dzīves filozofijai. Rīga, 1933, 67.lpp.

[4] Špenglers O. Cilvēks un technika. Apcere dzīves filozofijai. Rīga, 1933, 76.lpp.

[5] Špenglers O. Cilvēks un technika. Apcere dzīves filozofijai. Rīga, 1933, 70.lpp.

sestdiena, 2010. gada 20. novembris

Elektromagnētiskais lauks

Saskarsme ar elektromagnētisko lauku ietekmē mūsu veselību - strādājot pie datora vai atrodoties kādas elektroierīces tuvumā, var novērot nogurumu, depresīvu garastāvokli un bezmiegu. Pilnībā no šī lauka izvairīties nevar, jo dzīvojam vidē, kurā plaši izmanto elektriskās ierīces, elektroinstalāciju un elektropārvades līnijas. Cilvēka dzīvei it kā nedabiska ir elektromagnētiski piesārņota vide, taču reāli visu dzīvi pavadām piesārņotā vidē, tātad civilizācijas izaugsmes sekas negatīvi iespaido pašu cilvēci.

Elektromagnētiskais lauks
Elektromagnētiskais lauks ir īpaša telpas matērijas īpašība - katrā telpas punktā var pateikt kādā virzienā vērsts, un cik stiprs ir gan elektriskais, gan magnētiskais lauks. Fiziskais iemesls elektromagnētiskā lauka esamībai ir saistīts ar to, ka mainīgais elektriskais lauks rada magnētisko lauku, tie ir cieši saistīti.
Elektriskais lauks rodas no pozitīvi un negatīvi lādētām daļiņām, ar elektriskās strāvas palīdzību var izveidot magnētu, tātad magnētiskais lauks rodas no elektriski lādētu daļiņu kustības pa vadu. Abas komponentes - elektriskā un magnētiskā - nepārtraukti mainās, iespaidojot viena otru, tādēļ ar elektromagnētisko lauku saprot abus divus, gan elektrisko, gan magnētisko lauku, jo tie darbojas paralēli. Vienmērīgi kustīgu lādētu daļiņu elektromagnētiskais lauks (turpmāk tekstā EML) ir nesaraujami saistīts ar šīm daļiņām, bet pie paātrinātas lādētu daļiņu kustības (kādu izmanto sadzīvē) EML atraujas no tām un eksistē neatkarīgu elektromagnētisku viļņu formā, kuri nepazūd (piemēram, radioviļņi nepazūd arī tad, ja viļņu izstarojošā antena nedarbojas). Elektromagnētiskais lauks, kas bioloģiski iespaido cilvēku ir atkarīgs no EML lieluma, starojuma frekvences, starojuma ilgumu uz cilvēka organismu, darbības perioditātes, EML frekvenču salikuma un signāla modulācijas.
EML pastāv visur, kur notiek elektriskās strāvas plūsma, cilvēkiem, kuri strādā tiešā augstspriegumu līniju tuvumā ir lielāks risks saslimt ar dažādām slimībām.

Elektromagnētiskā lauka iedarbības uz cilvēku
Galvenokārt novērota un kontrolēta zemfrekventā lauka elektriskās komponentes iedarbība, taču pēdējo gadu jaunāko pētījumu rezultātā interesi izraisījusi arī lauka magnētiskās komponentes iedarbība.
Kā svarīgs fakts jāmin, ka EML iedarbība (kopējā elektriskās un magnētiskās komponentes iedarbība) nav vēl līdz galam izpētīta un zinātnieki turpina pētīt šī lauka negatīvo ietekmi ierobežojumu noteikšanai. Tomēr jau pierādīts, ka cilvēka nervu sistēma, īpaši augstākā nervu darbība, ir ļoti jūtīga pret EML, tāpēc cilvēks arī izjūt nogurumu un galvassāpes, ilglaicīgi atrodoties elektroierīces tiešā tuvumā. EML piemīt arī tā saucamā informācijas iedarbība, iedarbojoties uz cilvēku EML intensitātē zem siltuma efekta lieluma sliekšņa.
Dažādi zinātnieku eksperimenti liecina par augstu EML bioloģisko aktivitāti visos frekvenču diapazonos - pie attiecīgi augsta līmeņa EML starojuma mūsdienu zinātne atzīst siltuma mehānisma iedarbību (tā ir audu sasilšana, kas var izraisīt apdegumus), bet pie zema līmeņa EML (zemfrekventā lauka iedarbība, kas sastopams ikdienā mums apkārt) siltuma mehānisma iedarbība nav konstatēta, savukārt ir konstatēta informācijas rakstura iedarbība.
Zemfrekventā (rūpnieciskās) frekvences lauka iedarbība uz cilvēku skar galvenokārt nervu, imūno, endokrīno un dzimumsistēmu - galvenās cilvēka dabisko funkciju sistēmas. Notiek deģeneratīvas izmaiņas cilvēka nervu sistēmā, (Alcheimera, Parkinsona slimības), palielinās saslimšanu biežums ar leikēmiju, smadzeņu audzējiem, hormonālās saslimšanas, parādās organisma novecošanās pazīmes. Pie elektromagnētiskā lauka iedarbības sekām var pieskaitīt galvassāpes, nogurumu, bezmiegu, darba spēju pazemināšanos, depresiju un pat pašnāvību skaita pieaugumu, kas varētu būt kā sekas depresijai. Elektromagnētiskā lauka iedarbības sekas visiem cilvēkiem neizpaužas vienādi - tās ir atkarīgas no sākotnējā veselības stāvokļa un dažādu blakus faktoru (piemēram, papildus ķīmiskā piesārņojuma vai lauka iedarbības intensitātes) iedarbības.
ZF lauka magnētiskās komponentes stiprumu novērtē, mērot magnētiskās plūsmas blīvumu mērvienībās, ko sauc par teslām un apzīmē ar T. Viena tesla ir ļoti stiprs magnētiskais lauks, tāpēc parasti ir darīšana ar teslas tūkstošdaļām (militesla jeb mT) vai teslas miljonajām daļām (mikrotesla jeb µT), pat vēl mazākām mērvienībām – mikroteslas tūkstošdaļām (nanotesla jeb nT).
Veselības problēmas var rasties sākot jau no 0,2 µT (mikroteslas) pie 50 Hz frekvences dažos gadījumos arī no 0,1 µT. 0,2 µT atzīme ir pārsniegta 1,2 m attālumā no durvīm, 1,4 m attālumā no aizmugures sienas ledusskapim, 0,3 m attālumā no elektroradiatora, 0,25 m attālumā no gludekļa. Piemēram: pie 0,2 µT ir paaugstināts leikēmijas risks; pie 0,3 µT - smadzeņu audzēja risks; pie 50 µT - aizkavēta embrionālā attīstība; pie 100 µT - paaugstināts risks saslimt ar krūts vēzi.
Cilvēks savā evolūcijas procesā ar zemfrekvento (ZF) elektromagnētisko piesārņojumu nav sastapies, tāpēc mums nav maņu orgānu, kas justu šo lauku. Turklāt tas, ka cilvēkam nav šo maņu orgānu, padara viņu pilnīgi neaizsargātu, lai izvairītos no pārāk intensīva elektromagnētiskā lauka. Elektromagnētiskā piesārņojuma apstākļos esam neziņā, kas uz mums iedarbojas un kas notiek šīs iedarbības rezultātā. Nevar teikt, ka cilvēks elektromagnētisko lauku vispār nejūt, novērots, ka pie ZF magnētiskā lauka plūsmas blīvuma ap 5 µT vairākums cilvēku žēlojas par ņirboņu acīs, bet tas arī viss.
Apkārt esošās elektroierīces nepārtraukti izstaro šo nelabvēlīgo starojumu, taču tas, atrodoties dažādā attālumā no ierīces ir citāds - lauka intensitāte strauji krīt, ja palielinās attālums no lauka avota. To parāda grafiks (magnētiskā lauka lielums attiecībā no attāluma), kurā apskatīts procentuālais lauka intensitātes samazināšanās.

Elektromagnētiskā lauka iedarbība uz nervu sistēmu
Nervu sistēma ir visjūtīgākā uz EML iedarbību. Cilvēkiem, kuriem ir ilgstoša saskarsme ar EML, mainās augstākā nervu darbība un atmiņa, var būt nosliece uz agresivitāti un stresa situāciju attīstīšanu. Noteiktas galvas smadzeņu struktūras ir paaugstināti jūtīgas pret EML - tā radītās izmaiņas var novest pie negaidīti nepatīkama efekta, īpaši augstu jūtīgumu pret EML izrāda embrija nervu sistēma - grūtniecības laikā vajadzētu izvairīties no paaugstināta elektromagnētiskā piesārņojuma.

Elektromagnētiskā lauka iedarbība uz imūno sistēmu
EML uz imūno sistēmu iedarbojas negatīvi. Dzīvniekiem, kuri ir bijuši apstaroti ar elektromagnētisko starojumu, mainās infekcijas procesa raksturs - infekcijas process kļūst apgrūtināts. Imunitātes deficīta rašanās ne tik ļoti saistīta ar antigēnu audu struktūru maiņu, cik vairāk saistīta ar imūnās sistēmas pataloģiju, kā rezultātā tā reaģē pret normālajiem antigēna audiem. EML augstas intensivitātes iespaidā uz organisma imūno sistēmu rodas šūnas imunitātes apgrūtināts efekts, kas reaģē uz normālajiem audiem. EML iedarbībā notiek adrenalīna sistēmas stimulācija, kam seko adrenalīna līmeņa palielināšanās asinīs, asins recēšanas procesu aktivizācija.

Elektromagnētiskā lauka ietekme uz dzimumsistēmu
Dzimumsistēmas funkciju traucējumi parasti saistīti ar izmaiņām tās regulācijā no nervu un neiroendokrīnās sistēmas puses, ko iespaido EML. Jebkurš apkārtējās vides faktors, kas ietekmē sievietes organismu grūtniecības laikā un ietekmē embrija attīstību, tiek uzskatīts par teratogēnu. Daudzi zinātnieki pie šīs faktoru grupas pieskaita arī EML. Piemēram, uzskata, ka EML iedarbojoties dažādās grūtniecības stadijās var izraisīt bērna kroplību. Visjūtīgāk grūtnieces uztver EML grūtniecības pirmajos mēnešos. EML kaitīgais starojums vairāk iespaido sieviešu dzimumsistēmu, nekā vīriešu dzimumsistēmu.

Elektromagnētiskā lauka ietekme uz citiem medicīniski bioloģiskiem procesiem
Klīnisko pētījumu rezultāti liecina, ka ilgstošs kontakts ar zemfrekvento elektromagnētisko starojumu var novest pie saslimšanām, kuras izraisa pārsvarā nervu sistēmas un sirds - asinsvadu sistēmas stāvoklis. Lielākoties klīniskas elektromagnētiskā starojuma sekas parādās kā nervu sistēmas normālu funkciju traucējumi. Cilvēki, kuri ilgstoši atrodas EML iedarbībā, sūdzas par nogurumu, viegli aizkaitināmu garastāvokli, ātru spēka zudumu, pavājinātu atmiņu, miega traucējumiem. No sirds un asinsvadu sistēmas puses kā sūdzības minamas pulsa un arteriālā spiediena nestabilitāte, nosliece uz hipotoniju, sāpes sirds rajonā. Šādi izteikti simptomi ir raksturīgi cilvēkiem, kuriem ilgstoši nākas uzturēties paaugstināta elektromagnētiska starojuma ietekmē.

Elektromagnētiskā lauka izstarotāji
1. Elektrotransports - elektrovilciens, tramvajs, trolejbuss u.tml. ir attiecīgi ļoti spēcīgs EML izstarotājs, pie frekvences diapazona no 0 - 1000 Hz. Augstākā magnētiskā lauka starojuma vērtība piepilsētas elektrovilcienos sasniedz pat 75µT, bet vidēji tas ir 20µT.
2. Elektropārvades līnijas - līniju vadi izstaro elektriskos un magnētiskos laukus vairāku desmitu metru attālumā no avota. Elektriskā lauka izstarošanas tālums ir atkarīgs no elektropārvades līniju noslogojuma - jo noslogotāka līnija, jo lielāka paaugstināta elektriskā lauka zona. EML ietekme elektropārvades līniju tuvumā ir novērojama arī kukaiņiem (orientācijas trūkums, darbaspējas zudums, paaugstināta agresivitāte) un augiem (dažādas anomālijas, piem., ziedu stublāja formas maiņa). Vesels cilvēks cieš no EML kaitīgās ietekmes, uzturoties ilglaicīgi kaitīgajā zonā (mēnešu līdz gadu ilga uzturēšanās elektropārvades līniju kaitīgajā zonā var attīstīt asinsvadu un nervu sistēmas slimības), īslaicīga uzturēšanās var kaitēt īpaši jūtīgiem un alerģiskiem cilvēkiem (epileptiska veida veselības traucējumi).
3. Sadzīves elektroiekārtas - iekārtas, kuru barošanā izmanto elektrību, ir EML izstarotājas. Lielākie EML izstarotāji ir ledusskapji ar ”no frost” sistēmu, aerogrili, elektriskās plītis, televizori, mikroviļņu krāsnis. EML izstarotā lauka lielums ir atkarīgs arī no iekārtas tipa, firmas, modeļa un darba režīma. Pārsvarā tiek izmantotas ierīces ar 50 Hz frekvenci. Magnētiskā lauka lielums ir atkarīgs no ierīces jaudas - jo lielāka jauda, jo lielāks magnētiskais lauks, lielāks kaitīgais starojums. Cilvēka organisms vienmēr reaģē uz EML, lai šī reakcija kļūtu par iemeslu saslimšanai, nepieciešams ilgs un spēcīgs lauka starojums, tāpēc, izmantojot ierīces īsu laiku un ar mazu lauka līmeni, kaitīga iedarbība nav ievērojama.
4. Mobilie telefoni - sakaru nodrošināšanai izmanto radioviļņus, kas izstaro EML. Mobilais telefons izstaro radioviļņus arī tad, kad nenotiek zvanīšana un saruna, tādējādi mobilo sakaru tīkls “zina”, kur esat, kad pienāk adresēts zvans. Ap mobilā telefona antenu veidojas elektromagnētiskais lauks, ko var iedalīt divās daļās: tuvais (10-15 cm), un tālais (līdz bāzes stacijai). Tuvais lauks ir atbildīgs par visām mobilo telefonu izraisītām veselības izmaiņām. Starojuma lielums no mobilā telefona ir tāds pats, kā no televizora vai mikroviļņu krāsns, taču noteicošais ir attālums, jo televizoru neskatāmies pāris centimetru no ekrāna, bet mobilos telefonus lietojam, liekot pie auss, kur kaitīgā reakcija var izpausties tiešā veidā, saskaroties ar galvas smadzeņu darbību. Lai gan bezvadu telefonu antenu izstarotais elektromagnētiskais lauks nespēj izraisīt tiešus DNS bojājumus, tomēr sarunas laikā dažādas galvas daļas absorbē šo enerģiju, izsaucot audu uzsilšanas reakciju, kas ir atkarīga no sarunas ilgumam. Ilgstoša, aktīva mobilā telefona lietošana var izraisīt dažādas neierastas un nepatīkamas izjūtas, piemēram, dedzinošu sajūtu deniņu rajonā, pakausī un rajonā ap ausi, vaigu ādā. Šīs sūdzības bieži parādās dažas minūtes pēc sarunas uzsākšanas un var ilgt pat vairākas stundas. Dažos pētījumos pierādīta arī atmiņas pasliktināšanās, biežas galvassāpes, samazināta koncentrēšanās spēja, paaugstināts nogurums. Visas sūdzības galvenokārt saistāmas ar audu uzsilšanu, ko izraisījis mobilā telefona radītā EML starojums.
5. Dators - galvenais kaitīgais datora starojums nāk no monitora, taču pārējās sastāvdaļas (sistēmbloks, dažādas izvades un ievades ierīces - skeneris, printeris u. tml.) rada sarežģītus elektromagnētiskos apstākļus cilvēkam, kuram šādā vidē jāuzturas un jāstrādā ilglaicīgi. EML, kas tiek izstarots no datora monitora pret cilvēku, kurš pie tā strādā, krietni nepārsniedz normu - tas vidēji ir tāds pats, kā televizoram vai pat vēl mazāks, jo šos kaitīgos elektromagnētiskos viļņus daļēji aiztur datora monitora filtri, ar kuriem aprīkoti mūsdienās visi datori, taču EML apkārt esošos putekļus uzlādē pozitīvi, šādi pozitīvi joni var izraisīt nogurumu, miegainību, diskomforta sajūtu. Uzlādētās putekļu daļiņas var nosēsties uz cilvēka ādas, parasti uz sejas, un radīt niezēšanu, dažādas alerģiskas parādības. Pie datora strādājošs cilvēks nav pakļauts lielam EML starojumam, taču cilvēkiem, kuri strādā aiz monitora vai pie tā sāniem, ir jāsaskaras ar augstu EML starojumu. Cilvēkiem, kuri aiz monitora strādā 2-6h diennaktī, novērotas nervu funkcionālās darbības disfunkcijas un sirds un asinsvadu darbības traucējumi.

Elektromagnētiskā lauka un tā ietekmes mazināšana
Latvijā ar likumu ir noteikta vides piesārņojuma robežvērtība – 640 µT, šī robežvērtība pakļauj cilvēku lielam riskam, jo nav piemērota, lai palīdzētu cilvēkam no kaitīgā starojuma izvairīties.
Nevajadzētu iegādāties dārza vai apdzīvojamo platību zem augstsprieguma līnijām, ja tomēr tur ierīkots apstādījumus, labāk audzēt kultūru, kas prasa mazāk uzmanības un laika, lai sevi pasargātu no negatīvās iedarbības.
Pirms iegādāties sadzīves tehniku, vajadzētu uzzināt par to iespējamo draudu veselībai, ražotājam ir jānorāda, vai ierīce atbilst standartiem. Izmantojot tehniku ar mazāku jaudu, cilvēks pasargā savu veselību.
Lai mazinātu mobilā telefona kaitīgā EML starojuma ietekmi, būtu vēlams:
• nerunāt ilgi (ilgāk par 3 - 4 min.), labāk zvanīt bieži;
• nepirkt bērniem mobilos telefonus un neļaut ilgi runāt;
• grūtniecības laikā nenēsāt telefonu pie jostas;
No datora izstarotā EML var izsargāties, ievērojot visas normas - attālumu, kādā būtu jāatrodas strādājot ar datoru, pareizi sēžot, veicot vingrinājumus un ik pa laikam atpūšoties, izejot pastaigāties vai vienkārši nomainot darba vidi. Svarīgi ievērot tīrību birojā, lai neveidotos pozitīvi lādētas putekļu daļiņas, bieži vēdināt telpas skābekļa apmaiņai. Tā kā visspēcīgākais EML ir tieši datora aizmugurē un sānu daļās, strādājot birojā vai iekārtojot telpas datora resursu izmantošanai (datoru klases), vēlams datoru novietot attiecīgi šādam novērojumam.
Cilvēces attīstība iet roku rokā ar iznīcību, augšupeja tehniskajā attīstībā ir radījusi pretreakciju - iespēju paātrināt slimību. Cilvēkam jāizvērtē sava ikdiena, lai varētu meklēt pašsajūtas traucējumu cēloņus.

Atvainojos, ka tik gari, vienkārši šī referāta tipa informācija mani „uzrunāja“, un, ņemot vērā tēmu „Cilvēks un tehnika“, vēlējos padalīties arī ar jums:)
Raksts tapis, pateicoties atrastajiem materiāliem šajās adresēs:
http://www.building.lv
http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/165750-atkapies_no_elektroiericem
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=69&what=36
http://home.parks.lv/ioeh
http://www.likumi.lv
http://www.meteo.lv