Pēdējās grupas prezentācija

Lai apskatītu prezentāciju spiediet:

https://docs.google.com/viewer?a=v&pid=explorer&chrome=true&srcid=0B69hBj_O7XzAMTE2MDVjOGEtM2ViOC00Zjk1LWFhNDctNzc1MDRkNWFkODdm&hl=en&authkey=CO6_srIH

Lai apskatītu labākā kvalitātē novelciet failu -

file-> download original

Zemāk norādu literatūras sarakstu ar piezīmēm, lai vieglāk būtu atrodams interesētais:

Par informācijas jēdzienu:

Lūiss Kerols, Kā bruņurupucis runāja ar Ahilleju. Kentaurs XXI nr. 34, 2004 (87.- 90. lpp.)

Ingrīda Vīnamē, Informācija dažos analītiskās filozofijas piemēros. Kentaurs XXI nr. 34, 2004 (91.- 97. lpp.)

Daina Teters, Mazliet informācijas par informāciju un ar to saistītajiem maldiem. Kentaurs XXI nr. 34, 2004 (98.- 109. lpp.)

Interneta resursi:

http://www.ted.com/talks/diana_laufenberg_3_ways_to_teach.html

Par eksperimentu:

http://www.ted.com/talks/lang/eng/sugata_mitra_the_child_driven_education.html

http://www.ascilite.org.au/ajet/ajet21/mitra.html

http://www.hole-in-the-wall.com/newsevents.html

Par izglītības sistēmas paradigmas maiņu (IESAKU!):

http://www.youtube.com/watch?v=zDZFcDGpL4U

Par uzņēmēju audzināšanu:

http://www.ted.com/talks/cameron_herold_let_s_raise_kids_to_be_entrepreneurs.html

Par informācijas nodošanu ar video palīdzību:

http://www.ted.com/talks/chris_anderson_how_web_video_powers_global_innovation.html

Par dalīšanos ar tekstiem:

http://www.ted.com/talks/lang/eng/richard_baraniuk_on_open_source_learning.html

Par apmācību miegā:

http://www.wyrdology.com/mind/sleep-dreams/sleep-learning.html

Par izglītības tehnoloģijām:

http://www.nsba.org/sbot/toolkit/tuie.html

http://fno.org/nov07/nativism.html

Par tehnoloģisko determinismu:

http://www.umsl.edu/

http://www.ohio.edu/

http://oak.cats.ohiou.edu/~kh380597/TD.htm

http://www.umsl.edu/~keelr/280/tecdetrm.html

Karš un tehnoloģijas.

Sistemātisku,institucionalizētu jauninājumu ieviešana rada mūsdienīgu militāro tehnoloģiju,šķiet tās radikāli atšķiras no visa,kas bija pirms tam.Šīs atšķirības ir vienlaikus reālas un iluzoras. Paātrināti tempi, tehnoloģiju pārmaiņas mūsdienu pasaulē un vēl nebijuši enerģijas kvantumi un materiālu virkne pāri dimensiju mērogiem no nanotehnoloģijām mainīgajās pilsētās,piemērām mūsdienu gaisa pārvadātājs.Ilūzija rodas no mūsu nespējas domāt par karu kā nematerilizētu karu.Modernie komandieri diez vai var iedomāties,kā viņu priekšteči domāja par zinātni un tehnoloģijām.Oficieri mūsdienās bruņotajos spēkos sagaida kaujas arsenāls,kurš tiek pilnībā nomainīts(modernizēts) karjeras laikā.Pirms otrās puses divdesmitā gadsimta,komandierim bruņotajos spēkos bija paredzams doties pensijā ar to pašu aprīkojumu,kādu viņš paņēma būdams māceklis.

Pat termini ,,zinātne”un ,,tehnoloģija” ir moderni,izdomāti deviņpadsmitajā gadsimtā.Pirms šīs konceptuālās kategorijas satvēra mūsdienu apziņu, pirms-modernie komandieri sāka domāt par savu armiju un jūras kara floti vīriešiem(cilvēkkapitālu)un materiālu(ieročus un bruņas,pārtiku un munīcijas)uzlabojumi jebkurā no minētajām jomām tika veikti nevis pateicoties zinātniekiem un inženieriem,bet amatniekiem ar nelielām formālām izglītībām ,kur ‘Sapieru daļas’,kas pirmsmodernajā pasaulē būvēja un vadīja ‘dzinējus’,kara tehniku,balastiku un katapultas.

Kara tehnika attīstās lēnā gaitā cilvēces vēsturē,tikai mūsdienās pasaulē ir institucionalizēta un racionalizēta mehānismu nepārtraukta un sistemātiska inovācija militārajā tehnoloģijā.

Mūsdienās vai pirmsmodernismā karš kļūst, jo vairāk vispārināts.Tehnoloģija definē karu.Gaisa kaŗš pat nebija iespējams pirms gadsimta,izņemot neaizsargāti un neefektīvi izpētes baloni,kas bija pionieris Eiropā un Amerikā deviņpadsmitajā gadsimtā.Divdesmit pirmajā gadsimtā gaisa karš svārstās no stratēģiskās bombardēšanas nosedzot gaisa telpu dodot atbalstu zemes karaspēkam,cīnās ar bezpilota lidmašīnu,kas aizvieto acis un ausis,un dažreiz munīciju operējot simtiem,pat tūkstošiem jūdžu attālumā.ASV var lepoties ar pretraķešu aizsardzības iekārtām,kas var apturēt nāvi nesošās starpkontinentālas ballistiskās raķetes.’Kosmosa tālienes’ valstīm ir iespēja filtrēt ar anti-satelītu ieročiem,aizsargājoties no zemes un pat kosmosa.Gaisa karš atšķiras no jūras kara,nevis tāpēc,ka stratēģija vai taktika šajās sfērās ir atšķirīgas,bet tāpēc,ka lidmašīnas atšķiras no kuģiem.Katrai tehnoloģijas formai,nosaka ierobežojumus un attiecīgi regulē jauna veida karu.

Tā nav tikai evolūcija ieročiem,kas mainās karā.Tā ir ieroču sadale.Visā vēsturē valstis parasti ir cīnījušās viena ar otru ieroču simetrijā.Pirmajā Līča karā,piemēram Sadams Huseins mēģināja sakaut parasto,rūpnieciski,mehānisku amerikāņu armiju ar parasto,rūpnieciski,mehānisku Irākas armiju.Amerikāņu kvalitāte un daudzums uzvarēja.Otrajā Līča karā,nemiernieki ķērās pie asimetriska kara cīnoties ar modernāko tehnoloģiju un Amerikāņu arsenāls ar zemu tehnoloģiju instrumentiem,slepkavības,sabotāžas un teroru.Tikai kad Amerikas savienotās valstis pielāgoja savu tehnoloģiju,lai risinātu jaunos draudus,ienaidnieku taktika zaudēja savas pozīcijas.Protams apmācība,morāle,skaits,griba un politika arī veicināja rezultātus Irākā,bet tehnoloģijas noteica cīņas būtību.

Robert O’Connell, Of Arms and Men: A History of War, Weapons, and Aggression (New York: Oxford University Press, 1989), 8-9 et passim.

And not just military technology. As Alfred North Whitehead observed many years ago, “the greatest invention of the nineteenth century was the invention of the means of invention.” Alfred North Whitehead, Science and the Modern World (New York: Free Press, [1925] 1953), 96

http://www.fpri.org/footnotes/1402.200902.roland.wartechnology.html

Vai tehnoloģijai ir dvēsele?

Vācu psihologs-filozofs Volfgangs Gīgerihs(Giegerich) savos darbos seko grieķu filozofu lozungam:sõzein tā phainomena,saglabāt,glābt lietas tieši tādā izskatā,kādā tās parādās,manifestējas konkrētajā pasaulē. ,,Glābt" ir tas pats,kas restaurēt lietu cieņu vai,kā Jungs to teiktu,pieļaut,ka lietām ir dvēsele.Vārds ,,dvēsele"savukārt šeit nav jāsaprot kā tīri garīga vai nemirstīga substance cilvēkā,bet vienkārši kā spēja redzēt lietas to dzīvīgumā,spontānumā un tēlainumā.Gīgeriha uztverē galvenais šķērslis,kas aizkavē saredzēt tehnoloģijā dvēseli,ir maniheisma fantāzija jeb modelis.Maniheisms bija trešā gasimta reliģiski filozofiskā mācība(nodibinājis Mani) ar izteikti duālistisku domāšanas noslieci:visa pastāvošā pamatā ir cīņa starp pretējiem spēkiem.Pašreizējā kontekstā tas nozīmē,ka opozīcija starp dabu un psihi,matēriju un garu nav aksiomātiska vai mūžīga;tā ir vēsturiski nosacīta patiesība un kā tāda derīga tikai Rietumu apziņas jomā.Bet ar to nav teikts,ka Rietumos valdošais duālisms nav nekas vairāk kā sava veida negadījums,nejauša gara aptumšošanās.Grīgerihs tajā saredz kaut ko līdzīgu neapvaldāmai kaislei,gribu dominēt un apspiest,denuncēt un nomelnot.Kādi tad varētu būt šīs nostājas dziļākie cēloņi,arhetipiskās saknes?
Agrajos viduslaikos pastāvēja uzskats,ka sievietei nav dvēseles.Mulier non habet animam.Protams,šodien mums tas skanētu pretīgi,absurdiski.Un tomēr tieši to pašu mēs attiecinām uz ārējo,fizisko pasauli;ārpasaules realitāti,resp,.tehnoloģijai nav dvēseles.Tehnoloģijas radītās lietas ir bezdvēseliskas,nedzīvas.Abas propozīcijas-,,sievietei nav dvēseles"un ,,tehnoloģija ir bezdvēseliska"-izsaka to pašu veco maniheisma fantāziju,tikai pārveidotā formā.Gluži kā senāk sieviete tika uzskatita par vas iniquitatum(grēcīguma trauks),tā šodien tehnoloģija tiek idenficēta ar krasu materiālismu un totālu ļaunumu-indīgu atkritumu tvertni,smogs,radioaktīvie stari.
Pēc Junga vārdiem visam esošajam piemīt kaut kas dvēselisks.Iznāk,ka viss atkarīgs no tā,kur un kādā veidā dvēselei ,,iepatīkas" parādīties. ,,Vecos labos laikos" tā izpaudās bailēs no spokiem,raganām,sumpurņiem.Šie ,,māņu tēli",izņemot bērnus un neirotiķus,nevienu vairs nebaida,bet tas vēl nenozīmē,ka tie pazuduši no vēstures skatuves.Tie ir tikpat dzīvi kā agrāk,tikai-savādākā formā:dvēsele šodien izsakās tehnoloģijas radītās,empīriski konkrētās,taustāmās lietās un,protams,viskonkrētāk un vistaustāmāk-baismīgajā spēkā,ko sevī slēpj kodolieroči.
Tehnoloģija ir modernā cilvēka dvēseles attēls,un šī attēla materiāliskums un burtiskums nav jāsaprot kā iztēles pretstats,bet tikai kā savādāka,atšķirīga tās pašas ,,mūžīgās"iztēles lokāla manifestācija.Mēs esam kaut kā samierinājušies,ka lietas,ko izgrūž konveijeri,ir ,,bezpersoniskas",ka tām nav dvēseles.Tehniski saražotie produkti ir kļuvuši par prommešanas objektiem,un mēs dzivojam prommnešanas kultūrā.Dvēsele tagad mīt tikai abstraktajā tehnoloģijā kā tādā,tās visumā.Tāpat kā jūdu-kristiešu monoteiskais Dievs absorbēja sevī visu numinozumu,kas agrāk mājoja dabas parādībās,tā mūsdienās tehnoloģija ir kļuvusi par vienīgo īsti radošo un patiesi dzīvo realitāti.Šodien pastāv tikai viens simbols,viena dvēseles izpausme,viens tēls-tehnoloģija.Tehnoloģija ir mūsu jaunais monoteisms,jaunais Dievs,kas,tāpat kā Vecās Derības Jahve,necieš sev blakām nevienu citu dievu(tēlu).
fragments no-Karogs 10,90/Roberts Mūks,Vai tehnoloģijai ir dvēsele?/

2.seminārs. Cik labi mēs spējam orientēties zinātnes tehnoloģijās?

Iedomājieties, ka jūs braucat ar auto (pie stūres) un kādā nomaļā vietā jūsu mašīna salūst un pārstāj braukt. Ko jūs darīsiet? - Atvērsit kapotu. Bet vai jūs spēsiet saprast, kur ir vaina? Daļa auto lietpratēju spēs noteikt un atrisināt problēmu, bet lielākā daļa „parasto mirstīgo” būs spiesti meklēt palīdzību.

Tēze: mēs saprotam tehniku tiktāl, kamēr tā strādā.

Kā mēs risinām problēmu, ja kaut kas pārstāj strādāt?

· izslēdzam/ieslēdzam

· pārbaudām/nomainām baterijas, vadiņus (TV pultij, datoram) – racionāla reakcija

· pasitam/padauzām (TV, tālruni) – emocionāla reakcija; parādās dusmas, dažiem asaras...

- Cilvēks, kad nespēj atrisināt vienkāršu problēmu, sāk spriest un rīkoties primitīvi. Piemērs. Ir novērots, ka, ja, izmantojot putekļu sūcēju, tā trubā iesprūst kāds priekšmets, ko nevar dabūt ārā, tad biežākā cilvēku rīcība ir sist to pret zemi tik ilgi, kamēr tas neizkritīs laukā. Tāda rīcība nedaudz atgādina primātu uzvedību.

Mēs uzskatām, ka agrākos laikos (pirms 20. gs) cilvēkiem bija vairāk prasmju dažādās jomās. Viens cilvēks mācēja darīt vairākus tehnoloģiskus darbus, lai rīkotos ar tā laika tehnoloģijām un tas bija iemesls, kāpēc cilvēki, bija praktiskāk sagatavoti. Daudz šaurāks bija cilvēku loks ar teorētiskām zināšanām. Mūsdienās gan laikam ir otrādi. Daudziem piemīt zināšanas teorijā, bet praksē tās pielietot nemākam. Tagad zināšanas ir pieprasītākas (par tām arī vairāk maksā), tāpēc „pratēju” trūkst. Ir notikusi sava veida paradigmu maiņa:

Prasmju laikmets → Zināšanu laikmets

Tas redzams arī tajā, ka tagad ir novērojama prasmju krīze. Neprasme izpildīt savu darbu kvalitatīvi ir tas, pret ko cilvēce cenšas cīnīties. Kvalitātes trūkums ne tikai padara sadzīvi neērtu, bet arī ir bīstams (piem. būvniecībā un industrijā, pārtikā u.c.)

Lai tiktu skaidrībā ar savām prasmēm, mēs padomājām, ko mēs paši spētu uztaisīt no zinātnes tehnoloģijām „mājas apstākļos”?

- telefons –

http://www.youtube.com/watch?v=iQRp4f9O1HQ

- tālskatis –

http://www.youtube.com/watch?v=msIAdyljrwI

- kompass (ar magnētu) –

http://www.youtube.com/watch?v=vxVBS8gDhPI

Ar šiem piemēriem, mēs redzam, ka prasmes mūsdienu cilvēkam ir pieticīgākas un daļu vainas būtu jāuzņemas skolām, kurās diemžēl neapgūst vairs laboratorijas darbus, zinātniskos eksperimentus, rokdarbus meitenēm un rokdarbus puišiem ar sadzīviskajiem priekšmetiem (izņemot darbmācības priekšmetu, bet tas ir maz saistīts ar tehniku).

Mūsu priekšlikums būtu, apmācīt izglītības sistēmās, piemēram:

kā iegūt enerģiju no kartupeļa –

http://www.youtube.com/watch?v=ufoOJfzro2c&feature=related

kā atmūķēt slēdzeni -

http://www.youtube.com/watch?v=50xxj61wVII

kā uztaisīt telefona pārtvērēju-

http://www.youtube.com/watch?v=tvGVir25EJc&feature=related

Autori:

Lāsma Kublicka, Andris Gūtmanis, Elza Puhova, Harijs Melderis, Paula Bogomolova (3.Kurss)