Pieminēsim Stīvu Džobu

Stīvs Džobs - sekulārais pravietis

Viens no pirmajiem tekstiem par innovatoriem

Stīva Džoba 7 noslēpumainie principi

Ne tikai tehnoloģiju jomā

Aizejot...

Eseja: Informācijas tehnoloģijas un izglītības kvalitāte.

Jautājums par informāciju tehnoloģiju izmantojumu izglītībā ir aktuāls, jo mūsdienu sabiedrību raksturo informācijas un informāciju tehnoloģiju nozīmes palielināšanās. Aizvien straujāka inovāciju ieviešana postindustriālajā, informāciju sabiedrībā rada likumsakarīgu nepieciešamību arī izglītības sistēmas pilnveidei.

Informāciju tehnoloģijas ir zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu. To galvenais uzdevums ir produktivitātes palielināšana darbā ar dažāda veida informāciju. Produktivitāte tiek palielināta attiecībā uz informācijas iegūšanas ātrumu, tās apstrādes laiku, arī tās uzglabāšanu.

Iesākumā jāiezīmē viens nošķīrums jautājumā par informācijas tehnoloģijām un izglītības kvalitāti. Nošķīrums ir starp informācijas tehnoloģiju apgūšanu kā iemaņu un zināšanu kopumu, kas ļauj adekvāti spēt šīs tehnoloģijas izmantot un informācijas tehnoloģiju izmantošanu kā līdzekli mācību procesā apgūstot ar informācijas tehnoloģijām nesaistītas zināšanas.

Par informācijas tehnoloģiju un izglītības saistījumu pirmajā nozīmē ir mazāk neskaidrību, jo fakts, ka mūsdienās ne tikai izglītībā, bet arī ikdienas dzīvē informāciju tehnoloģijas ieņem nozīmīgu vietu. Arī profesionālajā darbībā liela daļa cilvēku ik dienas saskaras ar informacijas tehnoloģijām. Tādejādi uzreiz iespējams nonākt pie skaidra secinājuma vēl nemaz nerunājot par informāciju tehnoloģiju izmantošanu izglītībā, ka pastāv nepieciešamība iegūt izglītību par pašām informāciju tehnoloģijām, galvenokārt par to praktisku pielietojumu.

Mūsdienās informācijas tehnoloģiju izmantošana kļuvusi par pašsaprotamu lietu lielai daļai cilvēku un ne tikai jauniešiem, jo informācijas tehnoloģiju pieejamības ilgums noved pie tā, ka jau vecāki paši lietodami informāciju tehnoloiģijas ikdienas dzīvē pie tām pieradina savus bērnus. Bērni mūsdienās nespēj pasauli iepazīt kā ar informācijas tehnoloģijām nesaistītu, tādejādi informācijas tehnoloģijas kļūst par neizbēgamu cilvēka pasaules sastāvdaļu. Piemēram, informāciju tehnoloģijas ir izmainijušas cilvēka izpratni par sociālizēšanās procesiem, jo virtuāla komunikācija socializācijas procesā ir pilnīgi normāla parādība.

Tādejādi izglītības tehnoloģijas izglītībā savā ziņā ir neizbēgama nepieciešamība, lai cilvēkam pēc skolas beigšanas būtu iespējams piedāvāt sevi darba tirgū.

Par informācijas tehnoloģijām šādā ziņā tiek mācīts skolās. Skolnieki vispārīgi tiek iepazīstināti ar informācijas tehnoloģijām, tiek veicināta prasmju un iemaņu iegūšana lietojot šīs tehnoloģijas, iepazīstināti ar pamata programmatūru, kas nepieciešama teksta, izklājlapu (spreadsheet), vizuālo manipulāciju vaikšanai, datubāžu apstrādei. Tomēr zināšanu apjoms, kāds tiek sniegts skolniekiem par informācijas tehnoloģijām ir ļoti niecīgs, jo notiek apmācība konkrētu darbību veikšanai nevis izpratnes radīšanai.

Pievēršoties otrajam sākumā minētajam informācijas tehnoloģiju izmantojumam izglītībā, jāaplūko jautājums par informācijas tehnoloģiju iespējamo izmantojumu mācību procesā. Informāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas varētu tikt izmantotas, lai izmainītu un uzlabotu mācību procesu, tādejādi ceļot izglītības kvalitāti.

Kā pozitīvais fakts šādai rīcībai varētu tikt minēts tas, ka izmantojot informācijas tehnoloģijas mācību procesā skolnieki ar tām nonāks saskarē ārpus informātikas nodarbībām, tādejādi papildus tikts veicināta arī informācijas tehnoloģiju apgūšana.

Pirms tinformāciju tehnoloģijas izmantošanas izglītībā nepieciešami pētījumi šājā jautājumā par to kā informāciju tehnoloģijas ietekmē izglītības kvalitāti, kā efektīvāk izmantot informāciju tehnoloģijas mācību procesā, lai to ietekme uz izglītības kvalitāti būtu maksimāli pozitīva.

Informāciju tehnoloģiju izmantošana izglītībā tiek pētīta dažādos aspektos, pirmkārt, tiek formulēti sabiedrības un izglītības informatizācijas filozofiskie aspekti, otrkārt, informāciju tehnoloģijas un sistēmas tiek uztvertas kā daudzveidīgo pedagoģisko uzdevumu risināšanas līdzekļi, kas paredz noteikta studiju kursa apgūšana, izmantojot datoru; informāciju sistēmu izmantošanas didaktiskos aspektus; mācībām paredzēto informāciju sistēmu izstrādi; studējošo mācību kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana, balstoties uz datoru izmantošanu; ergonomisko prasību izvērtēšana mācībās izmantojamām informāciju sistēmām un mācībās izmantojamo informāciju sistēmu kvalitātes noteikšana.

Tādējādi, acīmredzama kļūst informāciju tehnoloģiju izpētes, analīzes un modelēšanas sistēmu ieviešanas tendence pedagoģiskajā procesā ar mērķi paaugstināt mācību kvalitāti.

Kā viena no galvenajām problēmām informāciju tehnoloģiju izmantošanā izglītībā ir to ieviešanas izmaksas. Tādēļ rodas jautājums par to vai izglītības kvalitātes pieaugums no informācijas tehnoloģiju izmantošanas mācību procesā ir adekvātā attiecībā pret šo tehnoloģiju ieviešanas izmaksām. Nākamā problēma kas ir saistīta gan ar tehnoloģiju efektivitāti mācību procesā, gan ar izmaksām tehnoloģiju ieviešanai ir pasniedzēju spēja uz adekvātu tehnoloģijas sniegto potenciālu izmantošanu mācību procesā. Pat ja pētījumu par tehnoloģiju efektivitāti mācību procesā rezultāti izrādītos ļoti pozitīvi, pasniedzēji bez zināšanām un prasmēm šo tehnoloģiju pielietošanā nespētu adekvāti izmantot visas iespējas, kuras šīs tehnoloģijas varētu sniegt un tādejādi rada iespaidu par tehnoloģijas neefiktāti paraksē mācību procesā, kaut arī pētījumi par tehnoloģiju efektivitāti bijuši pozitīvi. Bet pasniedzēju apmācība ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process, kas tehnoloģiju ieviešanu mācību iestādēs ļoti sadārdzinātu, līdz ar to mainītos tehnoloģiju ieviešanas izmaksu un tehnoloģiju pielietojuma efektivitātes attiecība.

Vēl pastāv jautājums par to kā pēc iespējas veiksmīgāk un efektīvāk integrēt tehnoloģijas mācību procesā. Pastāv uzskats, ka tehnoloģiju pielietošana izglītībā visefektīvākā būtu, ja notiktu izglītības reforma, kas ļautu izmantot visu tehnoloģiju potenciālu. Tādejādi bez reformas mēdz rasties šķietamas problēmas, kā viena varētu tikt minēta tehnoloģiju traucējošā un uzmanību novērsošā loma mācību procesā, bet šādas problēmas rašanos varētu veidot centieni neadekvāti tehnoloģijas izmantot tradicionālajā, beztehnoloģiju mācību procesā.

Tādejādi jautājumā par informāciju tehnoloģiju efektivitāti izglītībā ir jābūt īstenotiem trīs nosacījumiem, lai tehnoloģiju pielietojums mācību procesā būtu efektīvs un no šo nosacījumu veiksmīgākas vai mazāk veiksmīgas īstenošanas tad arī ir atkarīgs efektivitātes līmenis. Pirmkārt, ir nepieciešamas intormācijas tehnoloģiju iekārtas pietiekamā daudzumā un atbilstošas kvalitātes kā arī mācību procesam atbilstoša programmatūra. Otrkārt, pasniedzējiem jābūt kvalificētiem šo iekārtu un programmatūras lietojumam. Treškārt, tehnoloģiju pielietojumam jābūt saistītam ar nozīmīgiem mācību programmas aspektiem.

Atgriežoties pie izglītības reformas kā veiksmīga tehnoloģiju integrācijas mācību procesā nosacījuma, jāpaskaidro, ka šādai reformai sevī jāiekļauj uz pētījumiem par tehnoloģiju efektivitāti mācību procesā balstītām mācību programmām, kurās būtu paredzēti metodoloģiski norādījumi pasniedzējiem tehnoloģiju pielietojumam mācību procesā. Bez šādu programmu izstrādes, pasniedzējiem un skolām pašām cenšoties integrēt tehnoloģiju lietojumu mācību procesā rodas tādas problēmas, kā piemēram, pasniedzēja un skolnieka dāžādā izpratne par tehnoloģiju sniegtajām iespējām un to pielietojumu. Kā arī veiktajos pētījumos par tehnoloģiju efektivitāti mācību procesā rezultāti norāda uz to, ka lielāks efekts tiek sasniegts, ja zināšanu pārbaudes forma ir tāda pati kā zināšanu iegūšanas forma, tas nozīmē, ka tehnoloģijas, kuras izmantotas mācību procesā būtu jāizmanto arī zināšanu pārbaudes procesā.

Vēl saistībā ar informācijas tehnoloģiju ienākšanu izglītībā var minēt mācību satura digitalizāciju. Elektroniskās grāmatas un to lasīšanas ierīces šobrīd vairs nav nekāds inovatīvs jaunums, daļai cilvēku tā ir ikdiena, tomēr pagaidām vēl elektroniskajām grāmatām ir savi trūkumi un nav acīmredzams ka to pozitīvie aspekti būtu pārāki par negatīvajiem.

Kā viens no elektronisko grāmatu pozitīvajiem aspektiem tiek minēts to iespējamās nelielās izmaksas, jo pazūd nepieciešamība pēc papīra, tintes, iespiediekārtām, utt., bet situācija šobrīd ir tāda, ka elektronisko grāmatu cenas ir lielākoties identiskas drukātajām grāmatām. Tā varētu šķist visai dīvaina situācija, bet, katrs elektronisko grāmatu lasītāja ierīces izstrādātājs ir paredzējis, ka elektroniskās grāmatas tiks iegādātas tieši no šī izstrādātāja elektronisko grāmatu veikala, tādēļ iespējams pārdot šīs lasīšanas ierīces lētāk, jo lielākā peļņas ieguve ir orientēta uz elektronisko grāmatu iegādi, nevis uz elektronisko lasīšanas iekārtu pārdošanu. Šāda cenu politika ir nepieciešama arī lai būtu iespējama elektronisko grāmatu lasīšanas popularitāte. Protams, ka elektronisko grāmatu lasītāji bija ievērojami dārgāki pirms pāris gadiem, jo tad elektroniskā papīra displeji bija jauna tehnoloģija un pircēju interesi varēja iegūt tieši ar patērētāju vēlmi iegūt savā īpašumā jaunu un vēl neredzētu tehnoloģisku risinājumu, kā arī tikko sākoties elektronisko lasīšanas ierīču pārdošanai saprotams, ka nebija iespējams samazināt lasītāju cenas uz elektronisko grāmatu iegādes rēķina.

Kā negatīvo aspektu mācību satura digitalizācijai var minēt izmaksas digitalizētā satura aplūkošanas ierīcēm. Lielas izmaksas paredzamas arī paša mācību satura digitalizācijai, jo šobrīd situācija Latvijā ir tāda, ka pieejamas vien pārdesmit elektronisko mācību grāmatu latviešu valodā.

Informācijas tehnoloģiju priekšrocība attiecībā uz informāciju ir informācijas atjaunināšanas iespējamība, tas nozīmē, ka internetā ir atrodama pati aktuālākā informācija. Tādejādi izmantojot internetu mācību procesā iespējams skolniekiem piedāvāt aktuālu un nenovecojušu informāciju, kā tas reizēm ir drukāto mācību līdzekļu gadījumā, īpaši tad, ja skolas limitētie finanšu resursi neļauj iegādāties jaunākos drukātos mācību materiālus. Šādu adekvātas informācijas pieejamību varētu sekmēt mācību satura digitalizācija, ja vien mācību materiāli netiek tikai vienkārši digitalizēti kā drukātu grāmatu elektroniskas kopijas. Protams, arī šādā gadījumā sniegt informācijas atjauninājumus būtu daudz ērtāk, piemēram, piedāvājot lejupielādēt jaunāku jau iegādātas elektroniskās grāmatas versiju, kura saturētu aktuālāku informāciju.

Vēl viens elektronisko mācību materiālu pozitīvais aspekts varētu būt iespēja tos padarīt interaktīvus, tādejādi rosinot skolnieku interesi mācību satura apguvē.

Ar informāciju tehnoloģijām ir iespējams ne tikai censties uzlabot jau esošās izglītības sistēmas, bet arī radīt jaunas. Informāciju tehnoloģiju priekšrocība ir iespējamība piekļūt informācijai attālināti kā arī jebkurā laikā, vienīgais ierobežojums ir interneta pieejamība. Tādejādi virtuālas izglītības jeb tālmācības pastāvēšanas nosacījums ir informācijas tehnoloģijas, jo par tālmācību iespējams saukt tādu apmācības veidu, kurā nav nepārtraukts un tiešs kontakts starp skolotāju un skolnieku.

Tālmācības pozitīvie aspekti ir tās pieejamība, jo teorētiski vairs nepastāv fiziski ierobežojumi kā mācību telpu ietilpība, telpu atrašanās vieta, kā arī nav konkrēta laika, kad šī apmācība notiek, jo to izvēlas pats students. Kā trūkums tiek minēts tas, ka tālmācībā nav cilvēciskā kontakta, tomēr uz to var palūkoties arī no otras puses, ka šādi apmācāmie paši meklē problēmu risinājumus, nevis pieņem pasniedzēja piedāvāto problēmu risināšanas modeli. Tālmācība nodrošinot lielāku apmācāmo skaitu spēj kļūt lētāka, jo tajā jāiegulda mazāk resursu kā tradicionālajā apmācības veidā.

Par izglītošanos izmantojot informāciju tehnoloģijas var runāt ne tikai akadēmiskā nozīmē. Informācijas tehnoloģijas cilvēkiem, kuri nestudē konkrētā studiju programmā izmantojot tālmācību vai tradicionālo izglītību, sniedz iespēju iegūt jaunas zināšanas sevi interesējošās tēmās. Piemēram, ir pieejamas dažādi audio vai video ieraksti, kuri satur lekciju ierakstus, tādejādi ļaujot jebkuram interesantam iepazīties ar šo lekciju saturu.

Nobeigumā var secināt, ka informācijas tehnoloģijām ir potenciāls izglītības kvalitātes cenšanai, bet šobrīd nav iespējams katru skolnieku nodrošināt ar datoru, kā arī lielākās problēmas ir ar programmnodrošinājumu, jo, piemēram, latviešu valodā ir pieejamas pārdesmit digitalizētas elektroniskās grāmatas, kuras ir drukāto grāmatu elektroniskas kopijas bez interaktivām iespējām, kuras varētu tikt izmantotas pateicoties informāciju tehnoloģijām. Angļu valodā gan situācija ir krietni labāka, jo ir pieejami dažādi mācību materiāli, sākot no programmām, ar kuru palīdzību iespējams apgūt alfabētu, līdz pat ļoti sarežģītiem detalizētiem trīsdimensionāliem cilvēka anatomijas modeļiem.

Izmantotā literatūra:

1. Technology: A Catalyst for Teaching and Learning in the Classroom. North Central Regional Educational Laboratory: 2005. [http://www.ncrel.org/sdrs/areas/issues/methods/technlgy/te600.pdf]

2. The Economist. The future of higher education: How technology will shape learning. [http://www.nmc.org/pdf/Future-of-Higher-Ed-%28NMC%29.pdf]

3. 8 Ways Technology Is Improving Education – [ http://mashable.com/2010/11/22/technology-in-education]

4. Elita CEPURĪTE - ceļā uz informācijas un zināšanu sabiedrību [http://www.sakaru-pasaule.lv/main.php3?sub=view&RID=1364]

5. How to Use Technology to Improve Schools [http://www.ehow.com/how_7856606_use-technology-improve-schools.html]

6. The Advantages of Information Technology in Education [http://www.ehow.com/list_6364456_advantages-information-technology-education.html]

7. Vita Pļaviņa - Diskutējam. Kā uzlabot izglītības kvalitāti? [http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/diskutejam-ka-uzlabot-izglitibas-kvalitati]

Ģenētiski modificēta pārtika (tehnika un ekonomika)

Tehnoloģijas un ekonomika ir nesaraujami saistītas, jo tehnoloģijas sniedz iespēju palielināt produktivitāti, samazināt resursu nelietderīgu izmantošanu, tādejādi pieejamo resursu lietderīgāka izmantošana nodrošina lielāku peļņu, kas ir ekonomikas mērķis.

Ģenētiski modificētās pārtikas gadījumā parādās tehnikas pārākums par dabu, daba tiek pakļauta un pārveidota ar tehnoloģiju palīdzību cilvēkam vēlamā veidā, lai no dabas iegūtu pēc iespējas lielāku labumu.

Ģenētiski modificēta pārtika ir tāda, kas satur ģenētiski modificētus organismus. Tie ir organismi, kuros, vienkāršoti izsakoties, ar attiecīgās tehnoloģijas palīdzību kādā organismā A, no organisma B, tiek ievietota vēlamā īpašība, tādejādi radot jaunu organismu C, kurš ir kā uzlabots A organisms. Ar ģenētiskās modifikācijas paņēmieniem var radīt organismus ar visdažādākajām īpašībām, piemēram, kartupeļus ar lielāku cietes saturu, augļus un dārzeņus, kas izturīgāki pret kaitēkļiem, vai labību, kas ir izturīga pret herbicīdiem, u.c., īpašībām.

Tādēļ, ka šī ir salīdzinoši jauna tehnoloģija, trūkst pētījumu par ĢMP lietošanu uzturā un tā ietekmi uz patērētāja veselību. Ģenētisko modifikāciju skaidro arī kā selekciju - tikai smalkākā un inteliģentākā selekcijas līmenī. Gēni ir katrā dzīvā organismā, katrā šūnā, tādejādi lietojot pārtikā nemodificētus organismus arī tiek uzņemti gēni tādā pašā veidā kā lietojot ĢMP, bet vienīgi atšķirīgs ir tas, ka šeit ir jauna, dabā neesoša gēnu kombinācija. Tādejādi varētu bailes no ĢMP uztvert kā bailes no nezināmā, jo bailes no nezināmā ir ļoti raksturīga cilvēkam piemītoša īpašība.

Kā daži no ĢMP lietošanas riskiem tiek minēti: 1. bīstama varētu būt ģenētiskās modifikācijas neprognozējamo blakus produktu ietekme uz cilvēka hormonālo regulāciju un imūnsistēmu. 2. organismā ievietotie svešie cita organisma gēni varētu ietekmēt tā vielmaiņu un izsaukt alerģisku vai toksisku vielu palielinātu uzkrāšanos, kas, savukārt, varētu nevēlami ietekmēt cilvēka veselību.

Kā redzams visi apgalvojumi ir izteikti iespējamības formā, jo pētījumu, kuri pierādītu ĢMP negatīvo ietekmi nav.

http://www.csa.com/discoveryguides/gmfood/overview.php

http://www.who.int/foodsafety/publications/biotech/20questions/en/

http://www.actionbioscience.org/biotech/pusztai.html

Informācijas tehnoloģiju ietekme uz cilvēka uztveri

Informācijas tehnoloģiju lietošana ir izmainījusi cilvēka informācijas uztveršanas, apstrādes, izmantošanas paradumus. Lietojot tādus sociālos saziņas līdzekļus kā skype, kurā uzreiz var norisināties vairākas sarunas, kā arī lietojot ē-pastu, aplūkojot weblapas, cilvēka uzmanība tiek sadalīta, kā arī uzmanības koncentrēšanas ilgums tādejādi tiek samazināts. Cilvēka uzmanība ātri tiek pārslēgta no vienas darbības uz otru.

Vēl viens aspekts ir informācijas daudzums, kas ir tik liels, ka smadzenēm cenšoties apstrādāt visu pieejamo informācijas kopumu, daļa no šīs informācijas jāatzīst par nederīgu, tādejādi apstrādājot visu informācijas kopumu sliktāk nekā konkrēto informācijas vienību.

Informācija tiek pārstrādāta ātrāk un tiek aptverts lielāks informācijas daudzums konkrētā laika brīdī, bet tas vēl nenozīmē, ka kvalitāte ir tāta pati kā mazāka apjoma informācijas pārstrādāšanai, tādejādi iegūstot kvantitatīvu nevis kvalitatību rezultātu uzlabojumu.

Vēl tiek runāts par to, ka cilvēka smadzenes pielietotas šādā informācijas apstrādes veidā varētu piedzīvo izmaiņas. Cilvēks neveic darbības, kuras viņa vietā var veikt kāda ierīce, piemēram, neviens vairs necenšas iegaumēt telefona numurus no galvas, jo tos iespējams ieprogrammēt telefona atmiņā, kas noved pie tā, ka cilvēkam netrennējot atmiņu tā pasliktinās. Kā nedaudz kuriozs piemērs moderno tehnoloģiju ietekmei uz cilvēka apziņu varētu tikt minēts fantoma vibrācijas sindroms (phantom vibration syndrome), kad cilvēkam ir šķietamība par telefona vibrozvanu, kad īstenībā nekāda zvana nav bijis. Runājot par izmaiņām pašās smadzenēs, pagaidām vēl tikai tiek runāts par šādas iespējamības esamību. Daži tādas paredz tuvākajā nākotnē.

Izmantotā lit.

http://www.livescience.com/5329-internet-warping-brains.html

http://www.theatlantic.com/magazine/archive/2008/07/is-google-making-us-stupid/6868/

Zinātnes, tehnikas un reliģijas attiecības.

Pastāv uzskats, ka zinātne un reliģija ir pretējas un nesavienojamas. Tādejādi arī reliģija un tehnika varētu tikt uzskatītas par nesavienojamām, jo tehnika ir zinātnes produkts un zinātnes tālāka attīstība nav iespējama bez tehnikas. Tomēr tas, kas pārsteidz ateistus šajā jautājumā ir fakts, ka ir zinātnieki, kuri ir kreacionisma piekritēji.

Vēsturiski zinātnes un reliģijas problēmas radās faktā, ka zinātne piedāvāja faktus, kas nesaskanēja ar baznīcas doktrīnu. Sākot ar heliocentrismu, kas noliedza baznīcas pozīciju par Zemi kā pasaules centru un beidzot ar neirozinātni, kas apdraud uzskatus par dvēseles un gara eksistenci un skaidro reliģisko pieredzi kā smadzeņu darbības rezultātu konkrētos apstākļos.

Palūkojoties no nedaudz citāda skatu punkta varētu ieraudzīt pašas tehnoloģijas kā reliģiju. Cilvēki no tehnoloģijām gaida problēmu risinājumus, bet tās to nesniedz. Tehnoloģijām atrisinot kādu problēmu cilvēka dzīvē, tās izmaina veidu kā cilvēks uztver šo dzīves aspektu, tehnoloģijām spējot atrisināt konkrētu darbību un atrisinot noteikto problēmu rodas jaunas problēmas, jo pieaug cilvēku ekspektācijas par to, ko tehnoloģijas varētu paveikt.

Cilvēki gaida no tehnoloģijām to, ka tās viņus izglābs no cilvēka stāvokļa (human condition), kurā problēmas ir daļa no cilvēciskās realitātes. Piemēram, cilvēks meklē reliģijā mierinājumu par savu mirstīgumu, cerībā uz pēcnāves mūžīgo dzīvību, arī zinātne tālā nākotnē varētu nodrošināt cilvēka nemirstību (ir lasāmi populārzinātniski raksti par novecošanu kā evolucionāru kļūdu, etc), kā arī no zinātnes tuvākā vai tālākā nākotnē tiek gaidīti līdzekļi šobrīd nedziedināmu slimību ārstēšanai.

1. http://atheism.about.com/od/aboutreligion/a/TechnologyReligion.htm

2. http://www.biology-nation.com/Science_and_Religion.html