Tā kā nodarbībā neatlika laika izveidot diskusiju par kādu no aizsāktajām tēmām, nolēmām, ka varam to darīt šeit.
Diskusija, kuru vēlamies turpināt ir par Alekša vadītās grupas minēto nākotnes vīziju, kur simts procentus visa darba paveic roboti.
Tika teikts, ka gadījumā, ja vienīgais darba spēks ir roboti, tad cilvēkiem atliek daudz laika, ko veltīt intelektuālajai dzīvei, sava prāta attīstīšanai, mākslai. Protams paliks sabiedrības daļa, kura labprātāk izvēlēsies pavadīt laiku pie tv ekrāniem un ēst burgerus.
Mums šķita, ka varētu būt interesanti aplūkot kā šāda situācija varētu izvērsties, kāda būtu sabiedrība.
Normālā (tipiskā) sabiedrībā darbs nosaka lielu daļu cilvēku dzīves- ko, mācīties, lai iegūtu vēlamo darbu; tas lielā mērā nosaka cilvēka statusu sabiedrībā; no tā ir atkarīga materiālā nodrošinātība. Ja darbs vairs nav daļa no cilvēka dzīves, tad kā aizpildīt savu laiku un kā iegūt augstāku statusu sabiedrībā? Nodarbībā tika pieminēts, ka cilvēkiem būs daudz vairāk laika attīstīt sevi dažādās mākslas un citās sevi interesējošās jomās. Tehnikas attīstība visticamāk jau būs pavērusi iespēju digitalizēt savu prātu, un pēc mūsu domām tas varētu interesēt lielu daļu sabiedrības, gan burgerēdājus, jo tas sniegtu plašas izklaides iespējas, gan arī intelektuālo sabiedrības daļu tas interesētu dēļ prāta atbrīvošanas ierobežojumiem, kurus uzliek ķermenis, neļaujot dzīves laikā uzņemt vēlamo informācijas daudzumu. (Izskatījās, ka kurss nav īpaši informēts par transhumānisma tēmu, kura patiesībā jau pašlaik tiek plaši apspriesta. Ja ir interese, ieskatieties kaut vai šajā žurnālā H+)
Bez tam, ja visu darbu paveic roboti, un cilvēki vairs nepelna naudu, tā vairs nespēlē nekādu lomu sabiedrības struktūras veidošanā. Vairs nebūtu nozīmes, kuram ir vara pār dabas resursiem, jo tie ir pieejami visiem. Līdz ar to rodas jautājums, vai iedalījums valstīs vel būtu nepieciešams un vai pavērtos iespēja visiem cilvēkiem būt vienlīdzīgiem?
Šī, protams, pagaidām, nav nekāda diskusija, līdz kāds no jums tajā neiesaistās. Tāpēc, lūdzu, izsakieties! Mūs visvairāk interesē sekojošīe jautājumu un gribētos dzirdēt jūsu viedokli par tiem: Kā cilvēki sadzīvotu ar tehniku? Kas notiktu ar ekonomiku; vai pastāvētu tāda lieta kā nauda, ja neviens neko nepelna? Kā mainītos sabiedrības struktūra, ja to neietekmētu darba tirgus? Kas notiktu ar valsti kā tādu, pārvaldes sistēmu?
Zane Mičule un Māra Ezera
ceturtdiena, 2010. gada 30. septembris
Uzmanību!
Pirmkārt, tie, kuri bija nodarbībā un pārrunāja darba un tehnikas attiecību izmaiņas un to ietekmi uz cilvēka un cilvēku sabiedrības izpratni, lūgti šajā emuārā papildināt un izvērst savas komandas tematisko aspektu. Vērtēta tiek komanda kopumā un šeit gaidu parādāmies rakstiskā formā pirmkārt tos, kuri no grupas neizteicās. Kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji būs pamatā tam, lai kādai komandai iedotu augstāko punktu skaitu visiem locekļiem, kamēr pārējiem būs atzīmēta tikai līdzdalība.
Otrkārt, tie, kuri nav bijuši nodarbībā/s vēl nedēļas (divu????) laikā var reabilitēt sevi ievietojot šajā emuārā anotācijas (150-200 vārdi) par tekstiem, kuri ir attiecināmi uz pirmajām divām kursa plānā iezīmētajām tēmām.
Otrkārt, tie, kuri nav bijuši nodarbībā/s vēl nedēļas (divu????) laikā var reabilitēt sevi ievietojot šajā emuārā anotācijas (150-200 vārdi) par tekstiem, kuri ir attiecināmi uz pirmajām divām kursa plānā iezīmētajām tēmām.
Video: par darba "outsourcing"
Skatīt: More American Workers Outsourcing Own Jobs Overseas (no Onion News Network). Tikai neuztvert nopietni, Onion News visi sižeti ir safabricēti :)
otrdiena, 2010. gada 28. septembris
Materiāli nākamajai diskusijai (papildus)
Papildus norādēm pie otrās nodarbības tēmas atgādinu par šiem elektroniskajiem resursiem, kurus paši varat dažādot papildinot ar .. par tēmu tehnika, tehnoloģijas un to iespaids uz darba vietu, lomu, saturu sabiedrībā. Ceru, ka atklāsiet sev, kursa biedriem un man tēmu mūsdienīgi, informatīvi, radoši un patstāvīgi.
Memfords par cilvēka iedabu
Cilvēces nākotne: eksistenciālie riski. 21. gadsimta pētniecība.
Laiks un darbs. Pulksteņi. Sinhronizācija. Disciplīna.
ceturtdiena, 2010. gada 23. septembris
pirmdiena, 2010. gada 13. septembris
Reizē info, ne tikai reklāma
taču attiecas uz tehnikas un tehnoloģiju apgūšanu un izmaiņām, ko tās ienes. Šajā gadījumā tas ir dators skolā...
ceturtdiena, 2010. gada 9. septembris
Dalīties! Diskutēt!
Kā solīju, tad atveru emuāru. Šajā gadījumā tas ir domāts kā iespēja, kur varat ievietot savas pārdomas, idejas, jaunu aspektu iestrādes, info u.tmml. Ceru, ka viens otru šajā procesā atbalstīsiet. Ievietoju arī Google plānu un līdzko varēšu pievienot elektroniskos tekstus, to izdarīšu. Jāņa STRADIŅA TEKSTU atstāju kopiju VFF bibliotēkā. Lasīt, klausieties, skatieties, spēlējiet ... rakstiet info, anotācijas, kritikas, attīstiet savas idejas. Kopīgiem spēkiem piepidīsim šo vietni ... vai gribat, lai mainu tās dizainu (te pirmā domu apmaiņa).
sept. 2010
09 Ce
14:34
Version:1.0 StartHTML:0000000167 EndHTML:0000034779 StartFragment:0000000553 EndFragment:0000034763
KURSA ANOTĀCIJA
Tehnika un tehnoloģija ir ieņēmušas būtisku vietu cilvēka un sabiedrības pašizpratnē un attiecību veidošanā. Kā tehniku definē, kādas tehnoloģijas teorijas piedāvā filozofi, kā domātāji risina un ir risinājuši ķermeņa un tehnoloģiju, cilvēka un vides attiecību skaidrojumu? Kā informācijas tehnoloģijas maina mūsu attiecības ar citiem un dabu, kādas iespējas tās paver, kādus riskus rada?
REZULTĀTI
Kursa gaitā:
* tiks skatīti jautājumi par tehnikas, tehnoloģiju filozofiskajām problēmām;
* tiks identificēts glosārijs un precizēta terminoloģija, kā arī gūts ieskats aktuālajās diskusijās un interpretācijās;
* tiks gūts ieskats tehnikas filozofijas tekstu korpusā, lasīti un studēti klasisko tekstu fragmenti;
*tiks izkoptas prasmes kritiski analizēt un izvērtēt tēmas, kuras tieši implicē tehnikas, tehnoloģijas un cilvēka, sabiedrības attiecības;
*pilnveidota prasme formulēt un risināt pieredzē tvertās problēmas plašākā filozofiskā kontekstā;
* attīstītas un papildinātas prasmes informatīvo tehnoloģiju lietošanā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Sistemātiska aktivitāte 50%.
*diskusija nodarbībā vai emuārā
*literatūras (audio, video u.c.) anotācijas
Filozofiska eseja/pētniecisks projekts par kādu no tēmām (uz 3000 vārdu): 50%
* Darba rakstura izmaiņas Latvijā un prognozes uz nākotni;
* Ģenētiski pārveidota pārtika Latvijas teorētiķu un praktiķu politiskajās diskusijās;
* Izglītības kvalitāte un informācijas tehnoloģijas (iespējas, plusi un mīnusi) Latvijā.
Papildus izvēle (neviena no šīm, nepieciešama vienošanās)
KURSA PLĀNS
Nr. p.k.
Tēma
Paredzētais apjoms stundās
Technē. Tehnika. Tehnoloģija. Cilvēks un mašīna.
4
Homo faber. Tehnika, darbs un spēles. Tehnika un metafizika. Tehnika un kritika.
4
Daba un tehnika. Ātrums. Paātrinājums. Progress/regress. Tehnika un sociālā un vēstures filozofija.
4
Zinātne un nanotehnoloģijas. Tehnika un epistemoloģiskās problēmas.
4
Tehnika un ekonomika. Inovācijas. Tehnoloģisko ekspertīžu, finansu instrumentu u.c. jēdzieni. Tehnika un reliģija.
4
Tehnika un vara. Tehnokratiskais pavērsiens. Kara māksla.
4
Ķermenis. Vide. Tehnoloģijas.
4
Informācijas tehnoloģijas.
4
KURSA SATURS
L – lekcija
S – seminārs
Pirmā nodarbība: Jautājums par tehniku. Technē. Cilvēks un mašīna.
Cilvēka attiecību ar tehniku apzināšana aizsākas reizē ar filozofijas pirmsākumiem. Vispirms cilvēks mācās atdarināt dabu, tad nošķir starp dabas un mākslas rezultātā tapušajiem produktiem, tad pilnveido savas prasmes, kompetences, nošķir amatnieku un radītāju.
Atslēgvārdi: Civilizācija, kultūra, māksla, tehnika
Lasīt: Platons. Faidrs 273-279
Stradiņš J. Tehnikas jauninājumi un mākas Livonijā // Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā, Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2009, lpp. 90-94
Lasīt papildus: Olsen J.K. Berg Becoming through Technology // New waves in Philosophy of Technology, Ed. By Jan Kyrre Berg Olsen, Evan Seliger, Soren Riis, Palgrave Macmillan, 2009.
Dziļākām studijām:
Lūsis A. Mašīna, cilvēks un Dievs. Universitas, 1935, 3 (83), 40-41 lpp.
Špenglers O. Cilvēks un tehnika: apcere dzīves filozofijai, R., 1933.
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Otrā nodarbība: Cilvēka iedaba. Darba rīki. Valoda. Homo Faber. Tehnika un metafizika. Tehnika un kritika.
Attīstot tehniku, pilnveidojas cilvēks; arvien lielākā mērā uzticot mehānismiem, robotiem, automātiem, u.c. funkcijas, kuras atkārtojas un nogurdina, tādā veidā radot arvien jaunas iespējas tehnoloģiski atbalstīt dzīves norises.
Atslēgvārdi: Darbs, tehnoloģijas, vērtības.
Lasīt:
Rubenis A. Darba ētika // Lasmane S., Milts A., Rubenis A. Ētika, Rīga, “Zvaigzne”, 1993, 177-189 lpp.
Broks J. Darbs kā vērtība mainīgajā pasaulē(elektroniski)
Toflers A. Zinātne un izmaiņas // Grāmata, 1990. Nr. 1, 22-23 lpp.
Lasīt papildus:
Memfords L. Tehnika un cilvēka iedaba (krievu, angļu val.)
Skoļimovski H. Tehnikas filozofija kā cilvēka filozofija (krievu val.)
Dziļākām studijām: Nancy J.-L. III. Creation as Denaturation: Metaphysical Technology // Nancy J.-L. The Creation Of The World or Globalization
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Trešā nodarbība: Daba un tehnika. Tehnoloģiskais determīnisms. Tehnika, tehnoloģija un ātrums, paātrinājums, progress / regress. Kas ir tehnikas un tehnoloģijas filozofija?
Cilvēka un tehnikas attiecības mūsdienu domā tiek skatītas gan pesimistiskās noskaņās, brīdinot sabiedrību par negācijām, kuras nes sev līdzi tehnisko iespēju paplašināšanās, gan arī optimistiski, atklājot arvien jaunas iespējas, ko cilvēka un sabiedrības dzīvei tās paver.
Atslēgvārdi: Cilvēks, racionalitāte, daba, izmaiņas
Lasīt:
Bards A., Sēderkvists J. Tehnoloģijas kā vēstures virzītājspēks // Bards A., Sēderkvists J. Netokrātija. Jumava, 2005, 10-24 lpp.
Lasīt papildus:
Feenberg A. Modernity Theory and Technological Studies: Reflections on Bridging the Gap (elektroniski)
Dziļākām studijām:
Mitcham C. What is Philosophy of Technology? (tulk. krievu val. )
Moeller D. Atmospheric Environmental Research: Critical Decisions between Technological Progress and Preservation of Nature, Kindle Edition, 1999.
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Ceturtā nodarbība: Zinātne un tehnika. Racionalitātes tehnikas un tehnoloģiskā racionalitāte. Izglītība. Universitātes nākotne. Zināšanu sabiedrība. Tehnoloģijas un intelektuālais īpašums.
Tehnikas un tehnoloģiju attīstība, kas vērojama mūsdienās pētniekiem rosina uzdot jautājumus par izmaiņām, kuras tās izraisa izglītības jomā. Aplūkojot šo jautājumu loku, pievērsīsim uzmanību arī tam kādas izmaiņas ir skārušas Latvijas zinātni un izglītību un kā tās ir ierakstāmas Eiropas kontekstā.
Atslēgvārdi: Izglītība, Universitāte, demokrātija, intelektuālais īpašums
Lasīt:
Stradiņš J. Akadēmiskā lekcija „Zinātne un zinātnieks Latvijas vēsturē“ // Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā, Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2009, lpp. 15-39.
Zinātne un tehnoloģija Latvijā: inovāciju politika : Latvijas ZA sēde [26.jūn.]//Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1998, 52.sēj., Nr. 3
Stiegler B. Constant Innovation: A New Relation between Tekhnē und Ēpistēmē // Stiegler B. Technics and Time, 1. The Fault of Epimetheus, Stanford, California, Stanford University Press, 1998, pp. 40-44.
Lasīt papildus:
Haraveja D. Dislocētās zināšanas: zinātniskuma jautājums feminismā un daļēja skatījuma privilēģija // Mūsdienu Femīnistiskās teorijas, Antoloģija, Jumava, 2001, 83-102 lpp.
Ward I. In Search for European Ethos // Ward I. Justice, Humanity and the New World Order, Ashgate, 2003, Pp. 110-117.
Valmas I. Fencing Copyrighted Content off in the Digital Age – The Case for Technological Fences, Kindle Edition, 2010.
Dziļākām studijām:
Modernity and Technology, Ed. By Misa T.J., Brey P., Feenberg A., The MIT Press, 2003.
Jennewein K. Intellectual Property Management: the Rise of Technology-Brands in the Appropriation of Technological Innovation, Kindle Edition, 2004.
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Piektā nodarbība: Tehnika un ekonomika. Tehnokrātija. Tehnika un reliģija.Lauksaimniecība.Pārtikas tehnoloģijas. Patērniecība.
Kursā būtiski ir pievērst studenta uzmanību tam, cik lielu vietu mūsu ikdienas dzīvē ieņem dažādas tehnoloģijas. Viens no tēmu lokiem, kurā krustojas gan lokālā, gan globālā politika, ir pārtika, pārtikas tehnoloģijas. Ko un kā ēdam – ir jautājums, kurš svarīgs gan valstiskā mērogā, gan privātās dzīves norisēs. Kā paša ēdienkarte, tā valsts lauksaimniecība ir skatāms kā politisks jautājums. Uzmanību pievērsīsim arī tam kā tehnoloģijas veicina patērniecības izvēršanos.
Atslēgvārdi: Tehnokrātija, pārtikas tehnoloģijas, patērniecība
Lasīt:
Balodis K. Ieskats nākotnes valstī. Ražošana un patēriņš sociālā valstī (1898) // Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20. gs. sākums II daļa, Antoloģija, Raka, 2006, 40-51 lpp.
Petrini C. Local Economy, Natural Economy // Petrini C. Terra Madre: Forging a New Global Network of Sustainable Food Communities,Chelsia Green Publishing, 2010.
Rifkins D. Bezsvara ekonomika // Rifkins D. Jaunās ekonomikas laikmets, Jumava, 2004, 31-55 lpp.
Lasīt papildus: Flammang J.A. The Taste for Civilization: Food, Politics, and Civile Society, University of Illinois Press,Urbana and Chicago, 2009
http://www.hyfoma.com/
Dziļākām studijām:
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Sestā nodarbība: Tehnika un vara. Karš. Redzamais/neredzamais; dzirdamais/nedzirdamais; Civilizācija. Tehnoloģijas un ētika. Atomenerģētikas, datortehnoloģijas, dzīvības un dzīves situācijas ētiskās problēmas.
Tehnika, tehnoloģijas ir vienmēr bijušas saistītas ar varas jautājumiem un kara vešanu. Mūsdienu tehnika un tehnoloģijas skatīsim tajā aspektā, kurā tās attīstās ķermeņa neredzamās novērošanas attīstības virzienā.
Atslēgvārdi: Vara, kontrole, roboti.
Lasīt:
Bodrijārs Ž. Vīrusu teorija // Kentaurs Nr. XXI, Nr. 5, 38-44.
Rubenis A. Tehnikas varenība un ietekme uz dzīvi // Rubenis A. Ētika XX gadsimtā, Zvaigzne ABC, 1996, 49-60 lpp.
Lasīt papildus:
Marx G. T. Surveillance and Technology: Contexts and Distinctions (elektroniski)
Lyon D. Surveillance Technology and Surveillance Society (elektroniski)
Ferri Ž. -M. Robotizācija, sociālais izdevīgums, un kultūra (tulk.krievu val.)
Plašākām un dziļākām studijām:
Viriljo P. Inerces spēks // Kentaurs XXI, Nr. 22, 77-93 lpp.
Herrera G.L. Technology and International Transformation: The Railroad, the Atom Bomb, and the Politics of Technological Change, Kindle, 2006.
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Septītā nodarbība: Ķermenis un tehnika. Redze, tauste: protēžu kultūra. Vide. Vecums un tehnoloģijas. Ars technica. Informācija un reprezentācija. Fotogrāfija. Kino. Skenēšana. Biovara.
Ķermeņa novērošanas un kontroles tehnoloģiju attīstībai, kuru uzdevums un mērķis ir iespējama ķermeņa iznīcināšana (pārvaldība) līdzās ikdienā strauji ienāk tehnika un tehnoloģijas, kuras nodrošina ķermeņa veselību, tā potenču kāpināšanu un izvērsumu. Ķermenis tiek skenēts, ķermeniskās norises indeksētas, veidotas vecuma datu bāzes un arhīvi.
Atslēgvārdi: Ķermenis, protēžu kultūra, biopolitika.
Lasīt:
Mežinska S. Slima ķermeņa dzīve // Kentaurs XXI, Nr. 43, 113-119 lpp.
Shapiro E. Biomedical Technology as Mediator between Physical and Mental Life // Shapiro Circuits: Bodies and Identities in a Technological Age, Kinndle Editions, 2010, 758-773.
Lasīt papildus:
Hess D. Technology, Medicine, and Modernity: the Problem of Alternatives (elektroniski)
Technology Transfer Stories: 25 Innovations that Changed the World. The Better World Report (elektroniski)
Plašākām un dziļākām studijām:
Kentaurs XXI, Nr. 11 Sports un kultūra
Kentaurs XXI, Nr. 43 Ķermenis kultūrā
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Astotā nodarbība: Informācijas tehnoloģijas. Kas ir 21. gadsimta studijas? Kas ir 21. gadsimta tehnoloģijas?
Ar jautājumu par informācijas tehnoloģijām zināmā mērā vainagojas jebkurš no iepriekš skatītajiem cilvēka un tehnikas attiecību aspektiem. Šajā kursā pievērsīsim uzmanību tam kā informācijas tehnoloģiju attīstību maina mūsu ikdienas norises, ienesot universitātes izglītībā patērniecības elementus, kā arī saasinot jautājumu par sabiedrības kopumā attieksmi pret izglītību un tās uzdevumiem. Pievērsīsimies tuvāk tam, kādu vietu mūsu informētībā un zināšanu apguvē ieņem, piemēram, Apple, Google, YouTube, Vimeo u.c. Piedāvātie produkti.
Atslēgvārdi:Informācijas tehnoloģijas, izglītība, iPad.
Lasīt: Fulans M. Indivīds un mācīties spējīga sabiedrība // Fulans M. Pārmaiņu spēki, Zvaigzne ABC, 1999, 130-140 lpp.
Simondon G. The Genesis of the Individual (elektroniski)
Lasīt papildus:
Borgmann A. Holding on to Reality: The Nature of Information at the Turn of the Millenium, Chicago and London, The University of Chicago Press, 1999.
Plašākām un dziļākām studijām:
Kentaurs XXI, Nr. 34 Informācija
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1.
Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 2009.
2.
Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika, Apgāds Zvaigzne ABC, 1996, 2. -3. nodaļa (Tehnika un ētika, Zinātne un ētika)
3.
Gelners E. Arkls, Zobens un Grāmata. Cilvēces vēstures struktūra, Madris, 2000.
4.
Barts R. Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju, LMC, 2006.
5.
Sontāga S. Par fotogrāfiju, LMC, 2008.
6.
New Waves in Philosophy of Technology, Ed. By Jan Kyrre Berg Olsen, Evan Seliger, Soren Riis, Palgrave Macmillan, 2009.
7.
Philosophy of technology: the technological condition : an anthology, Ed. By Robert C. Scharff, Val Dusek, Blackwell Publishing, 2003.
8.
American Philosophy of Technology: The Empirical Turn, Ed. By Achterhuis H. Indiana University Press, 2001.
Papildliteratūra
Rubene M. Zināšanu sabiedrība: ietvari, ekspozīcija, saskarne un pārnese // Kas ir zināšanu sabiedrība? Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas institūts, 2007, lpp. 95-121.
Rubene M. Laiks un telpa: jauni aspekti mainīgajā informācijas vidē (Anrī Lefebvrs, Žaks Deridā, Bernards Štīglers) // Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums, Zinātne, 2006, 43-72 lpp.
Broks J. Labor as a value in a transitional society. // Humanities and Social Sciences. Latvia. Latvia in Europe Sociologically. 1(22)/99. p. 49–71.
Postman N. Amusing ourselves to Death. Public Discourse in the Age of Show Business, Penguin, 2006.
Ēriksens T. H. Mirkļa tirānija. Straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā, Norden AB, 2001.
Kas ir zināšanu sabiedrība? Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas institūts, 2007.
Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums, Zinātne, 2006.
Stiegler B. Technics and Time. The Fault of Epimetheus, Stanford, California, Stanford University Press, 1998.
Mumford L. The Myths of the machine. Technics and Human Development, Hartcour, Brace&World, Inc. N.Y., 1962. /ir tulkojums krievu valodā/
Vries de M. Teaching about technology: an introduction to the philosophy of technology, Springer, 2005.
Periodika, interneta un citi resursi
1.
Kentaurs XXI Nr. 34
2.
Maršals Maklūens: Mediju apjēgšana // http://www.satori.lv/raksts/876
3.
Zvaigžņotā debess
4.
Ilustrētā zinātne
5
http://www.betterworldproject.net/
6
bio.org/speeches/pubs/er/BiotechGuide2008.pdf
09 Ce
14:34
Version:1.0 StartHTML:0000000167 EndHTML:0000034779 StartFragment:0000000553 EndFragment:0000034763
KURSA ANOTĀCIJA
Tehnika un tehnoloģija ir ieņēmušas būtisku vietu cilvēka un sabiedrības pašizpratnē un attiecību veidošanā. Kā tehniku definē, kādas tehnoloģijas teorijas piedāvā filozofi, kā domātāji risina un ir risinājuši ķermeņa un tehnoloģiju, cilvēka un vides attiecību skaidrojumu? Kā informācijas tehnoloģijas maina mūsu attiecības ar citiem un dabu, kādas iespējas tās paver, kādus riskus rada?
REZULTĀTI
Kursa gaitā:
* tiks skatīti jautājumi par tehnikas, tehnoloģiju filozofiskajām problēmām;
* tiks identificēts glosārijs un precizēta terminoloģija, kā arī gūts ieskats aktuālajās diskusijās un interpretācijās;
* tiks gūts ieskats tehnikas filozofijas tekstu korpusā, lasīti un studēti klasisko tekstu fragmenti;
*tiks izkoptas prasmes kritiski analizēt un izvērtēt tēmas, kuras tieši implicē tehnikas, tehnoloģijas un cilvēka, sabiedrības attiecības;
*pilnveidota prasme formulēt un risināt pieredzē tvertās problēmas plašākā filozofiskā kontekstā;
* attīstītas un papildinātas prasmes informatīvo tehnoloģiju lietošanā.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI
Sistemātiska aktivitāte 50%.
*diskusija nodarbībā vai emuārā
*literatūras (audio, video u.c.) anotācijas
Filozofiska eseja/pētniecisks projekts par kādu no tēmām (uz 3000 vārdu): 50%
* Darba rakstura izmaiņas Latvijā un prognozes uz nākotni;
* Ģenētiski pārveidota pārtika Latvijas teorētiķu un praktiķu politiskajās diskusijās;
* Izglītības kvalitāte un informācijas tehnoloģijas (iespējas, plusi un mīnusi) Latvijā.
Papildus izvēle (neviena no šīm, nepieciešama vienošanās)
KURSA PLĀNS
Nr. p.k.
Tēma
Paredzētais apjoms stundās
Technē. Tehnika. Tehnoloģija. Cilvēks un mašīna.
4
Homo faber. Tehnika, darbs un spēles. Tehnika un metafizika. Tehnika un kritika.
4
Daba un tehnika. Ātrums. Paātrinājums. Progress/regress. Tehnika un sociālā un vēstures filozofija.
4
Zinātne un nanotehnoloģijas. Tehnika un epistemoloģiskās problēmas.
4
Tehnika un ekonomika. Inovācijas. Tehnoloģisko ekspertīžu, finansu instrumentu u.c. jēdzieni. Tehnika un reliģija.
4
Tehnika un vara. Tehnokratiskais pavērsiens. Kara māksla.
4
Ķermenis. Vide. Tehnoloģijas.
4
Informācijas tehnoloģijas.
4
KURSA SATURS
L – lekcija
S – seminārs
Pirmā nodarbība: Jautājums par tehniku. Technē. Cilvēks un mašīna.
Cilvēka attiecību ar tehniku apzināšana aizsākas reizē ar filozofijas pirmsākumiem. Vispirms cilvēks mācās atdarināt dabu, tad nošķir starp dabas un mākslas rezultātā tapušajiem produktiem, tad pilnveido savas prasmes, kompetences, nošķir amatnieku un radītāju.
Atslēgvārdi: Civilizācija, kultūra, māksla, tehnika
Lasīt: Platons. Faidrs 273-279
Stradiņš J. Tehnikas jauninājumi un mākas Livonijā // Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā, Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2009, lpp. 90-94
Lasīt papildus: Olsen J.K. Berg Becoming through Technology // New waves in Philosophy of Technology, Ed. By Jan Kyrre Berg Olsen, Evan Seliger, Soren Riis, Palgrave Macmillan, 2009.
Dziļākām studijām:
Lūsis A. Mašīna, cilvēks un Dievs. Universitas, 1935, 3 (83), 40-41 lpp.
Špenglers O. Cilvēks un tehnika: apcere dzīves filozofijai, R., 1933.
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Otrā nodarbība: Cilvēka iedaba. Darba rīki. Valoda. Homo Faber. Tehnika un metafizika. Tehnika un kritika.
Attīstot tehniku, pilnveidojas cilvēks; arvien lielākā mērā uzticot mehānismiem, robotiem, automātiem, u.c. funkcijas, kuras atkārtojas un nogurdina, tādā veidā radot arvien jaunas iespējas tehnoloģiski atbalstīt dzīves norises.
Atslēgvārdi: Darbs, tehnoloģijas, vērtības.
Lasīt:
Rubenis A. Darba ētika // Lasmane S., Milts A., Rubenis A. Ētika, Rīga, “Zvaigzne”, 1993, 177-189 lpp.
Broks J. Darbs kā vērtība mainīgajā pasaulē(elektroniski)
Toflers A. Zinātne un izmaiņas // Grāmata, 1990. Nr. 1, 22-23 lpp.
Lasīt papildus:
Memfords L. Tehnika un cilvēka iedaba (krievu, angļu val.)
Skoļimovski H. Tehnikas filozofija kā cilvēka filozofija (krievu val.)
Dziļākām studijām: Nancy J.-L. III. Creation as Denaturation: Metaphysical Technology // Nancy J.-L. The Creation Of The World or Globalization
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Trešā nodarbība: Daba un tehnika. Tehnoloģiskais determīnisms. Tehnika, tehnoloģija un ātrums, paātrinājums, progress / regress. Kas ir tehnikas un tehnoloģijas filozofija?
Cilvēka un tehnikas attiecības mūsdienu domā tiek skatītas gan pesimistiskās noskaņās, brīdinot sabiedrību par negācijām, kuras nes sev līdzi tehnisko iespēju paplašināšanās, gan arī optimistiski, atklājot arvien jaunas iespējas, ko cilvēka un sabiedrības dzīvei tās paver.
Atslēgvārdi: Cilvēks, racionalitāte, daba, izmaiņas
Lasīt:
Bards A., Sēderkvists J. Tehnoloģijas kā vēstures virzītājspēks // Bards A., Sēderkvists J. Netokrātija. Jumava, 2005, 10-24 lpp.
Lasīt papildus:
Feenberg A. Modernity Theory and Technological Studies: Reflections on Bridging the Gap (elektroniski)
Dziļākām studijām:
Mitcham C. What is Philosophy of Technology? (tulk. krievu val. )
Moeller D. Atmospheric Environmental Research: Critical Decisions between Technological Progress and Preservation of Nature, Kindle Edition, 1999.
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Ceturtā nodarbība: Zinātne un tehnika. Racionalitātes tehnikas un tehnoloģiskā racionalitāte. Izglītība. Universitātes nākotne. Zināšanu sabiedrība. Tehnoloģijas un intelektuālais īpašums.
Tehnikas un tehnoloģiju attīstība, kas vērojama mūsdienās pētniekiem rosina uzdot jautājumus par izmaiņām, kuras tās izraisa izglītības jomā. Aplūkojot šo jautājumu loku, pievērsīsim uzmanību arī tam kādas izmaiņas ir skārušas Latvijas zinātni un izglītību un kā tās ir ierakstāmas Eiropas kontekstā.
Atslēgvārdi: Izglītība, Universitāte, demokrātija, intelektuālais īpašums
Lasīt:
Stradiņš J. Akadēmiskā lekcija „Zinātne un zinātnieks Latvijas vēsturē“ // Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā, Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2009, lpp. 15-39.
Zinātne un tehnoloģija Latvijā: inovāciju politika : Latvijas ZA sēde [26.jūn.]//Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1998, 52.sēj., Nr. 3
Stiegler B. Constant Innovation: A New Relation between Tekhnē und Ēpistēmē // Stiegler B. Technics and Time, 1. The Fault of Epimetheus, Stanford, California, Stanford University Press, 1998, pp. 40-44.
Lasīt papildus:
Haraveja D. Dislocētās zināšanas: zinātniskuma jautājums feminismā un daļēja skatījuma privilēģija // Mūsdienu Femīnistiskās teorijas, Antoloģija, Jumava, 2001, 83-102 lpp.
Ward I. In Search for European Ethos // Ward I. Justice, Humanity and the New World Order, Ashgate, 2003, Pp. 110-117.
Valmas I. Fencing Copyrighted Content off in the Digital Age – The Case for Technological Fences, Kindle Edition, 2010.
Dziļākām studijām:
Modernity and Technology, Ed. By Misa T.J., Brey P., Feenberg A., The MIT Press, 2003.
Jennewein K. Intellectual Property Management: the Rise of Technology-Brands in the Appropriation of Technological Innovation, Kindle Edition, 2004.
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Piektā nodarbība: Tehnika un ekonomika. Tehnokrātija. Tehnika un reliģija.Lauksaimniecība.Pārtikas tehnoloģijas. Patērniecība.
Kursā būtiski ir pievērst studenta uzmanību tam, cik lielu vietu mūsu ikdienas dzīvē ieņem dažādas tehnoloģijas. Viens no tēmu lokiem, kurā krustojas gan lokālā, gan globālā politika, ir pārtika, pārtikas tehnoloģijas. Ko un kā ēdam – ir jautājums, kurš svarīgs gan valstiskā mērogā, gan privātās dzīves norisēs. Kā paša ēdienkarte, tā valsts lauksaimniecība ir skatāms kā politisks jautājums. Uzmanību pievērsīsim arī tam kā tehnoloģijas veicina patērniecības izvēršanos.
Atslēgvārdi: Tehnokrātija, pārtikas tehnoloģijas, patērniecība
Lasīt:
Balodis K. Ieskats nākotnes valstī. Ražošana un patēriņš sociālā valstī (1898) // Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20. gs. sākums II daļa, Antoloģija, Raka, 2006, 40-51 lpp.
Petrini C. Local Economy, Natural Economy // Petrini C. Terra Madre: Forging a New Global Network of Sustainable Food Communities,Chelsia Green Publishing, 2010.
Rifkins D. Bezsvara ekonomika // Rifkins D. Jaunās ekonomikas laikmets, Jumava, 2004, 31-55 lpp.
Lasīt papildus: Flammang J.A. The Taste for Civilization: Food, Politics, and Civile Society, University of Illinois Press,Urbana and Chicago, 2009
http://www.hyfoma.com/
Dziļākām studijām:
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Sestā nodarbība: Tehnika un vara. Karš. Redzamais/neredzamais; dzirdamais/nedzirdamais; Civilizācija. Tehnoloģijas un ētika. Atomenerģētikas, datortehnoloģijas, dzīvības un dzīves situācijas ētiskās problēmas.
Tehnika, tehnoloģijas ir vienmēr bijušas saistītas ar varas jautājumiem un kara vešanu. Mūsdienu tehnika un tehnoloģijas skatīsim tajā aspektā, kurā tās attīstās ķermeņa neredzamās novērošanas attīstības virzienā.
Atslēgvārdi: Vara, kontrole, roboti.
Lasīt:
Bodrijārs Ž. Vīrusu teorija // Kentaurs Nr. XXI, Nr. 5, 38-44.
Rubenis A. Tehnikas varenība un ietekme uz dzīvi // Rubenis A. Ētika XX gadsimtā, Zvaigzne ABC, 1996, 49-60 lpp.
Lasīt papildus:
Marx G. T. Surveillance and Technology: Contexts and Distinctions (elektroniski)
Lyon D. Surveillance Technology and Surveillance Society (elektroniski)
Ferri Ž. -M. Robotizācija, sociālais izdevīgums, un kultūra (tulk.krievu val.)
Plašākām un dziļākām studijām:
Viriljo P. Inerces spēks // Kentaurs XXI, Nr. 22, 77-93 lpp.
Herrera G.L. Technology and International Transformation: The Railroad, the Atom Bomb, and the Politics of Technological Change, Kindle, 2006.
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Septītā nodarbība: Ķermenis un tehnika. Redze, tauste: protēžu kultūra. Vide. Vecums un tehnoloģijas. Ars technica. Informācija un reprezentācija. Fotogrāfija. Kino. Skenēšana. Biovara.
Ķermeņa novērošanas un kontroles tehnoloģiju attīstībai, kuru uzdevums un mērķis ir iespējama ķermeņa iznīcināšana (pārvaldība) līdzās ikdienā strauji ienāk tehnika un tehnoloģijas, kuras nodrošina ķermeņa veselību, tā potenču kāpināšanu un izvērsumu. Ķermenis tiek skenēts, ķermeniskās norises indeksētas, veidotas vecuma datu bāzes un arhīvi.
Atslēgvārdi: Ķermenis, protēžu kultūra, biopolitika.
Lasīt:
Mežinska S. Slima ķermeņa dzīve // Kentaurs XXI, Nr. 43, 113-119 lpp.
Shapiro E. Biomedical Technology as Mediator between Physical and Mental Life // Shapiro Circuits: Bodies and Identities in a Technological Age, Kinndle Editions, 2010, 758-773.
Lasīt papildus:
Hess D. Technology, Medicine, and Modernity: the Problem of Alternatives (elektroniski)
Technology Transfer Stories: 25 Innovations that Changed the World. The Better World Report (elektroniski)
Plašākām un dziļākām studijām:
Kentaurs XXI, Nr. 11 Sports un kultūra
Kentaurs XXI, Nr. 43 Ķermenis kultūrā
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
Astotā nodarbība: Informācijas tehnoloģijas. Kas ir 21. gadsimta studijas? Kas ir 21. gadsimta tehnoloģijas?
Ar jautājumu par informācijas tehnoloģijām zināmā mērā vainagojas jebkurš no iepriekš skatītajiem cilvēka un tehnikas attiecību aspektiem. Šajā kursā pievērsīsim uzmanību tam kā informācijas tehnoloģiju attīstību maina mūsu ikdienas norises, ienesot universitātes izglītībā patērniecības elementus, kā arī saasinot jautājumu par sabiedrības kopumā attieksmi pret izglītību un tās uzdevumiem. Pievērsīsimies tuvāk tam, kādu vietu mūsu informētībā un zināšanu apguvē ieņem, piemēram, Apple, Google, YouTube, Vimeo u.c. Piedāvātie produkti.
Atslēgvārdi:Informācijas tehnoloģijas, izglītība, iPad.
Lasīt: Fulans M. Indivīds un mācīties spējīga sabiedrība // Fulans M. Pārmaiņu spēki, Zvaigzne ABC, 1999, 130-140 lpp.
Simondon G. The Genesis of the Individual (elektroniski)
Lasīt papildus:
Borgmann A. Holding on to Reality: The Nature of Information at the Turn of the Millenium, Chicago and London, The University of Chicago Press, 1999.
Plašākām un dziļākām studijām:
Kentaurs XXI, Nr. 34 Informācija
(L – 2 stundas, S – 2 stundas)
LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
1.
Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 2009.
2.
Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika, Apgāds Zvaigzne ABC, 1996, 2. -3. nodaļa (Tehnika un ētika, Zinātne un ētika)
3.
Gelners E. Arkls, Zobens un Grāmata. Cilvēces vēstures struktūra, Madris, 2000.
4.
Barts R. Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju, LMC, 2006.
5.
Sontāga S. Par fotogrāfiju, LMC, 2008.
6.
New Waves in Philosophy of Technology, Ed. By Jan Kyrre Berg Olsen, Evan Seliger, Soren Riis, Palgrave Macmillan, 2009.
7.
Philosophy of technology: the technological condition : an anthology, Ed. By Robert C. Scharff, Val Dusek, Blackwell Publishing, 2003.
8.
American Philosophy of Technology: The Empirical Turn, Ed. By Achterhuis H. Indiana University Press, 2001.
Papildliteratūra
Rubene M. Zināšanu sabiedrība: ietvari, ekspozīcija, saskarne un pārnese // Kas ir zināšanu sabiedrība? Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas institūts, 2007, lpp. 95-121.
Rubene M. Laiks un telpa: jauni aspekti mainīgajā informācijas vidē (Anrī Lefebvrs, Žaks Deridā, Bernards Štīglers) // Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums, Zinātne, 2006, 43-72 lpp.
Broks J. Labor as a value in a transitional society. // Humanities and Social Sciences. Latvia. Latvia in Europe Sociologically. 1(22)/99. p. 49–71.
Postman N. Amusing ourselves to Death. Public Discourse in the Age of Show Business, Penguin, 2006.
Ēriksens T. H. Mirkļa tirānija. Straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā, Norden AB, 2001.
Kas ir zināšanu sabiedrība? Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas institūts, 2007.
Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums, Zinātne, 2006.
Stiegler B. Technics and Time. The Fault of Epimetheus, Stanford, California, Stanford University Press, 1998.
Mumford L. The Myths of the machine. Technics and Human Development, Hartcour, Brace&World, Inc. N.Y., 1962. /ir tulkojums krievu valodā/
Vries de M. Teaching about technology: an introduction to the philosophy of technology, Springer, 2005.
Periodika, interneta un citi resursi
1.
Kentaurs XXI Nr. 34
2.
Maršals Maklūens: Mediju apjēgšana // http://www.satori.lv/raksts/876
3.
Zvaigžņotā debess
4.
Ilustrētā zinātne
5
http://www.betterworldproject.net/
6
bio.org/speeches/pubs/er/BiotechGuide2008.pdf
Abonēt:
Ziņas (Atom)