Īsumā par netokrātiju.

—«Azmirstiet kapitālismu un šķiru cīņu, mēs esam liecinieki veselas jaunas pasaules dzimšanai. Digitālā revolūcija, faktiski, maina lietas daudz dramatiskāk nekā tika domāts. Pāreja no sabiedrības, kurā valda drukātie un pārraidāmie masu informācijas līdzekļi uz mijiedarbības laikmetu ir vismaz tikpat dramatiska kā pāreja no feodālisma uz kapitālismu.»

Kirk McElhearn (http://www.thenetocrats.com/)


Netokrātija ir augstākā sociālekonomiskā šķira, kuras pozīcijas balstās tehnoloģiskās priekšrocībās un interneta lietošanas iemaņās.
Netokrātija = net (tīkls) + kratos (spēks, likums)
Pirmo reizi šis termins lietots amerikāņu žurnālā par tehnoloģijām «Wired» pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Vēlāk šo jēdzienu izmanto zviedru filozofi Aleksandrs Bārds un Jans Sēderkvists.

Netokrātijas ģenēze:
Vārds— Rakstība— Grāmatu drukāšana— Globālo digitālo tīklu izveidošana
Galvenais aristokrātijai – mantojams īpašums
Galvenais buržuāzijai – kapitāls (aristokrātija kļūst dekoratīva)
Galvenais netokrātijai – informācija (buržuāzija kļūst tikpat dekoratīva, cik aristokrātija buržuāzijas valdīšanas laikā)

Jauns koflikts:
Agrāk – feodāļi un vasaļi; aristokrātija un tauta; buržuāzija un proletariāts.
Tagad – netokrātu un konsumtariātu (consumtariat – patērētāju) konflikts.
Konsumtariāts – zemākais interneta lietotāju slānis, kurš domā, ka interaktivitāte ir televīzijas kanālu pārslēgšana, čati internetā un iespēja piezvanīt uz TV ziņu “karsto līniju”.
Netokrāti, savukārt, ir iesaistīti sociālos tīklos, viņi ir interneta “iekšā”, viņi formē to vidi, kuru patērē konsumtariāti. Respektīvi, konsumtariāti dzīvo milzīgā informācijas plūsmā, kurā nespēj ieraudzīt to, ko tur ir ielikuši netokrāti – zināšanas. Kāpēc netokrāti to dara? Jo zināšanas ir vara. Kā redzam, šīs sakāmvārds netokrātijas laikā iegūst materiālu bāzi.

Grāmatas “Netokrātija” līdzautors, zviedru mūziķis, komponists un sociologs Aleksandrs Bārds savā intervijā saka, ka tad, kad mēs gribam kaut ko uzzināt, mēs izmantojam Vikipēdiju, nevis enciklopēdiju. Vara formēt cilvēku prātus pieder bezmaksas Vikipēdijai, nevis drukātiem informācijas nesējiem, kurus var iegūt par naudu. Un ja mēs varam atrast grāmatas internetā – tas ir netokrātu nopelns, jo viņi ieliec tīklā informāciju, zināšanas.

Tomēr šeit ir viens svarīgs iebildums – Vikipēdija nav nopietns resurss, uz kuru var atsaukties referātā, zinātniskā darbā utt. Vikipēdiju daudz kritizē par faktu nedrošticamību; mēs ejam uz bibliotēku un uz arhīviem, lai iegūtu precīzas zināšanas.

Netokrātu piemēri:
Larijs Peidžs un Sergejs Grīns – Google dibinātāji.
Marks Cukerbergs – Facebook
Breds Ficpatriks – LiveJournal

Pēc A. Bārda domām, par netokrātu var kļūt jebkurš cilvēks, kuram ir blogs. Ja blogs ir veiksmīgs, ja to lasa daudzi cilvēki, ja notiek aktīva komentēšana, diskusijas par bloga tēmām, tas nozīmē, ka bloga īpašnieks spēj ietekmēt interneta vidi un var tikt uzskatīts par netokrātu.

Svarīga problēma, ar kuru saskaras katrs bloga īpašnieks un netokrāts, ir tā saucamais trollings (trolling) – process, kura laikā internetā publicē komentārus, izplata ziņas, kuru mērķis ir konfliktu rašana starp interneta lietotājiem, savstarpēju apvainošanu utt.
Fleimings (flaming) – strīds strīda pēc, kura rezultātā tiek aizmirsts strīda sakotnējs iemesls.
Holivāri (holy war) – “svētie kari” – strīdi starp cilvēkiem, kuri pieturas pie diametrāli pretējiem uzskatiem un nevēlas tos mainīt. Diskusijas starp pro-life kustības aktīvistiem un cilvēkiem, kuri ir pret abortu aizliegšanu ir tipiskā holivāra piemērs.
Izmantojot A. Bārda terminoloģiju un idejas, var izveidot hipotēzi, ka ar fleimingu un holivāriem galvenokārt nodarbojas konsumariāts, bet trollings var būt arī netokrātisks. Netokrāti valda par konsumariātu tāpat ka buržuāzija par proletariātu. Trollingu var uzskatīt par zināma veida barību, ko valdoša šķira reizēm piemet zemākstāvošiem. Tā kā netokrātiem galvenais ir zināšanas, ar tām viņi ir ļoti uzmanīgi. Patiešām – trollinga tēmas nav balstītas uz faktiem, tās nedod jaunu informāciju, tās aizskar emocijas un ir informācijas ilūzija.
Tomēr – tā ir tikai hipotēze.

Jā, pēc Bārda domām. Internetam ir milzīga ietekme uz cilvēkiem un “kari notiek internetā”.
“ ASV nevar veiksmīgi staties pretim Al Qaeda, jo Al Qaeda darbojas internetā, vervē tur cilvēkus un tādējādi tai paveras daudz plašākas iespējas.
Bārds ir pārliecināts, ka neviena nacionālā valsts nespēs kontrolēt pasauli. ASV un Ķīna nevar konkurēt ar internetu, un Google ir daudz lielāka vara.
Wikileaks – labs arguments par labu Bārdam.
Bet ir arī pretarguments – vai Wikileaks izpauž patiešām svarīgu informāciju?

No demokrātijas uz netokrātiju:
D. Tchurovsky tic, ka netokrātiska sabiedrība būs pašregulējoša sabiedrība, jo atškīrībā no autokrātijas un demokrātijas nebalstīsies reliģiskās vai politiskās ideoloģijās.
Netokrātija būs brīva no ideoloģijām, jo sabiedrība būs pietiekami informēta, lai nepieļautu varas nonākšanu nepareizās rokās.
Jaunā sabiedrība būs humāna sabiedrība, kas balstīsies morālē.
Sociālo vērtību nomaiņa no naudas uz zināšanām.
Politikas aizstāšana morāli un zināšanām
Politiķus aizstās netokrāti
No sociālas apziņas uz globālu pašapziņu

Teorijas kritika:
Autori nepārliena, ka tiešām pastāv netokrātija – elite, kas rada informācijas pieejamības ilūziju, bet patiesībā sargā ekskluzīvu informāciju šaura loka vajadzībām.
Arī materiālu lietu izgatavošanai nepieciešama informācija.
Informācijas laikmets atšķiras ar to, ka rodas arvien vairāk digitalizētas informācijas.
Informācijas pārvietošanās ātrums.
Uzmanības aristokrātija?

Izmantotā literatūra:
Bard, Alexander, Soderqvist, Jan. Netocracy: the new power elite and life after capitalism. Pearson Education, 2002. 269 p.
Kirk McElhearn , Netocracy. http://www.thenetocrats.com/
http://www.netocracy.org.uk/self-governing.htm
A. Bārda intervija: http://www.snob.ru/selected/entry/9084#comment:30230
J. Kaža raksts: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/45900

Marija Assereckova, Imants Kivlenieks, 2.kurss