Vara izpaužas kā cilvēka mēģinājums pakļaut citus cilvēkus, dzīvniekus, lietas un dabu. Tehnoloģijas ir tās, kuras palīdz šo mērķi īstenot, piemēram, fotogrāfa fiksēts laika mirklis, kuru redzot, mēs, skatītāji un vērotāji, sakām, ka, acīmredzot, darba autors prot prasmīgi apieties ar fotoaparātu. Savulaik Mikelandželo ir teicis, ka viņš tikai palīdz „atbrīvot” to, kas mājo marmora bluķī. Ir jāprot strādāt ar attiecīgajiem instrumentiem, lai rastos mākslas darbs, tas pats attiecas arī uz citiem darbiem, kuru veikšanai tiek izmantotas tehnoloģijas. Tātad cilvēkam ir svarīgi prast dažādas tehniskas ierīces pielietot savā darbībā un līdz ar to arī pierādīt savu varu pār citiem, kuri tehnoloģijas pārzina mazāk vai nepārzina nemaz, kurš cilvēks tehnoloģijas izmanto veiksmīgāk, tā rokās ir lielāka vara.
Iepriekš teikto attiecinot uz politiku un militāro sfēru, situācija ir līdzīga, jo arī šajās jomās dominējošu vietu ieņem tehnoloģijas, kas paver ceļu uz lielāku varu. Atskatoties vēsturē Trojas zirgs, tanki Zibenskarā (Blitzkrieg), atombumba Hirosimā, ilustrē tehnoloģiju un varas attiecības. Protams, tehnoloģiju izmantošana palielina varu arī tādās sfērās, kas nav militāras, piemēram, transports, komunikācija un informācijas izplatīšana u.c.
Vara un tehnoloģijas ir viena otras papildinošas. Dažādu sabiedrību konkurējošā attieksme ir tehnoloģiju attīstīšanās pamats, jo tās vēlas viena otru pārspēt. Ja agrāk šī cīņa bija vairāk ģeogrāfiski ierobežota, tad tagad tā ir kosmopolīta.
Militārā vara un ekonomiskā vara ir sasaistītas gan savstarpēji, gan ar tehnoloģijām. Tā agrāk tehnoloģiju pārākums armijā ļāva ātrāk iekarot teritorijas un politiskā vara palielināja ekonomisko varu, piemēram, kontrolējot dabas resursus kādā zemē (Eiropas kolonijas). Iepriekš minētās attiecības labi attainojas Aukstajā karā, t.i. attiecību karā starp ASV un PSRS, kad tās, demonstrējot dažādus izgudrojumus, demonstrēja arī viena otrai un pārējām valstīm savu varu. Valstu sacensība attīstīja gan militāras, gan nemilitārās sfēras, un tādējādi attīstījās arī tādas nozares kā komunikācija, biotehnoloģija, aeronautika u.c.
Avots: Jan Kyrre Berg Olsen, Stig Andur Pedersen, Vincent F. Hendricks „A Companion to the Philosophy of Technology”, Blackwell Publishing Ltd., 2009.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru