Problēma par tehnoloģijas reklāmas faktu: vai tehnisku iespēju nodrošināšana, kas ir informācijas ātrākas apmaiņas un pieejamības rezultāts, drīzāk iedrošina būt atvertākam un zinību alkt gribošākam, vai tomēr kultivē kaut kāda tipa vieglprātības uzplaukumu un cīņas entuziasma norietu gadījumos, kad jāsamēro vēl tehniskajam nepakļautie aspekti ar tehnisko?
Piemēram, ja ciematā vēl nav pieejams picas piegādes pakalpojums, bet ir jāiet uz veikalu pašam pēc picas.
Tas jau ir cilvēka attīstības priekšnosacījums- izvēle, un vēlme atvieglot dzīvi. Kāpēc iet kājām vai jāt ar zirgu, ja vari ērti stūrēt savā mašīnā; kāpēc dzīvot alā, būdā, ja var dzīvot mājā ar džakuzi, platekrāna TV un robotiem, kas visu dara tavā vietā. Un vai tas ir atvieglojums vai apgrūtinājums cilvēks izvēlas pats. Vēl arvien es varu izvēlēties aiziet pati pēc picas, vai atteikties no jelkādas tehnikas, pārvācoties dzīvot uz alu. Alternatīvas ir pastāvējušas vienmēr.
Kādā no vasaras "Rīgas Laika" numuriem bija labs raksts par Indiju un to kā mainīsies vēsture, kad ledusskapis, veļas mašīna .. kļūs par normu indiešu vidusšķirai.
Tomēr jāatzīst, ka tas ir nedaudz ironiski, ka cilvēki ir tik ļoti atvieglojuši savas ikdienas aktivitātes, lai būtu pēc iespējas mazāk jāpiepūla sava muskalatūra (tam ir bezgalīgi daudz piemēru, protams, televīzijas pults, tējkannas, mobilie telefoni, transports utt.), ka viņiem nākas, piemēram, iet uz trenažieru zāli un vingrināt savus kāju muskuļus, kas ikdienas dzīvē tiek atrofēti, jo vingrināt tos, ejot ar kājām uz darbu vai skolu to pusstundu tā vietā, lai pabrauktu ar trolejbusu 10 minūtes, tak nebūtu 21.gs. stilā. Ar to gribu teikt- ka izvēlēties un atbrīvoties no tehnikas ietekmes mūsu dzīvē nav nemaz tik viegli, jo tā ir ļoti ērta un cilvēks ir slinks dzīvnieks. Sekojoši, protams, jebkura veida atkarībai mēdz būt ari negatīvas sekas un tā ir arī ar atkarību no tehnikas, jo cilvēki bieži vien ir pārāk vāji, lai pretotos "ērtajai dzīvei".
Problēma par tehnoloģijas reklāmas faktu: vai tehnisku iespēju nodrošināšana, kas ir informācijas ātrākas apmaiņas un pieejamības rezultāts, drīzāk iedrošina būt atvertākam un zinību alkt gribošākam, vai tomēr kultivē kaut kāda tipa vieglprātības uzplaukumu un cīņas entuziasma norietu gadījumos, kad jāsamēro vēl tehniskajam nepakļautie aspekti ar tehnisko?
AtbildētDzēstPiemēram, ja ciematā vēl nav pieejams picas piegādes pakalpojums, bet ir jāiet uz veikalu pašam pēc picas.
kā izpaužas vieglprātība un cīņas entuziasma noriets, kad jāiet uz veikalu pēc picas?
AtbildētDzēstEs tevi nesapratu.
Piemēra paskaidrojums: tehnikas lietotājs var negribēt darbināt cilvēkam dotās ķermeņa daļas ("body-part"), jo apzinās alternatīvu pieejamību.
AtbildētDzēstCitiem vārdiem, jautājuma problemātika slēpjas tehnikas kā pakalpojuma sniedzēja cilvēka dzīves atvieglojumā/apgrūtinājumā.
Tas jau ir cilvēka attīstības priekšnosacījums- izvēle, un vēlme atvieglot dzīvi. Kāpēc iet kājām vai jāt ar zirgu, ja vari ērti stūrēt savā mašīnā; kāpēc dzīvot alā, būdā, ja var dzīvot mājā ar džakuzi, platekrāna TV un robotiem, kas visu dara tavā vietā. Un vai tas ir atvieglojums vai apgrūtinājums cilvēks izvēlas pats. Vēl arvien es varu izvēlēties aiziet pati pēc picas, vai atteikties no jelkādas tehnikas, pārvācoties dzīvot uz alu. Alternatīvas ir pastāvējušas vienmēr.
AtbildētDzēstnevēlme darbināt cilvēkam dotās ķermeņa daļas ir vieglprātība un cīņas entuziasma noriets?
AtbildētDzēstKādā no vasaras "Rīgas Laika" numuriem bija labs raksts par Indiju un to kā mainīsies vēsture, kad ledusskapis, veļas mašīna .. kļūs par normu indiešu vidusšķirai.
AtbildētDzēstTomēr jāatzīst, ka tas ir nedaudz ironiski, ka cilvēki ir tik ļoti atvieglojuši savas ikdienas aktivitātes, lai būtu pēc iespējas mazāk jāpiepūla sava muskalatūra (tam ir bezgalīgi daudz piemēru, protams, televīzijas pults, tējkannas, mobilie telefoni, transports utt.), ka viņiem nākas, piemēram, iet uz trenažieru zāli un vingrināt savus kāju muskuļus, kas ikdienas dzīvē tiek atrofēti, jo vingrināt tos, ejot ar kājām uz darbu vai skolu to pusstundu tā vietā, lai pabrauktu ar trolejbusu 10 minūtes, tak nebūtu 21.gs. stilā.
AtbildētDzēstAr to gribu teikt- ka izvēlēties un atbrīvoties no tehnikas ietekmes mūsu dzīvē nav nemaz tik viegli, jo tā ir ļoti ērta un cilvēks ir slinks dzīvnieks. Sekojoši, protams, jebkura veida atkarībai mēdz būt ari negatīvas sekas un tā ir arī ar atkarību no tehnikas, jo cilvēki bieži vien ir pārāk vāji, lai pretotos "ērtajai dzīvei".