Iepriekšējā seminārā uzstājāmies ar prezentāciju par reliģijas un tehnikas attiecībām. Izvērstāk runājām par:
Konflikta tēzi un tās kritiku;
Kristietības attiecībām ar modernajām tehnoloģijām;
Budisma un zinātnes attiecībām;
Islāma un zinātnes attiecībām;
Tradīcijām un novitātēm sakrālajā arhitektūrā;
Mūsu veiktās aptaujas rezultātiem
u.c.
Komentāros sekos plašāks izklāsts.
Darba autori: Katrīna Smoļska, Tanita Tamme, Ieva Cīrule, Elīna Bērtule, Jānis Ābele, Ričards Vorobjovs
Prezentācijā mans uzdevums bija pastāstīt par konflikta tēzi (conflict thesis) ar to iezīmējot un atklājot jautājumu par reliģijas un zinātnes attiecību problemātiku. Konflikta tēze ir izveidojusies 19 gadsimtā un tās pamatlicēji ir amerikāņu zinātnieks un filozofs Džons Viljams Drapers (John William Draper) un amerikāņu vēsturnieks Endrju Diksons Vaits (Andrew Dickson White). Savus uzskatus autori savus darbā „History of the Conflict between Religion and Science” (1874). Konflikta tēzes galvenā ideja ir tāda, ka Kristietība un modernās zinātnes atklājumi nespēj atrasties harmoniskās attiecībās. Viņu darbos tiek pausts uzskats, ka reliģija ir pastāvīga zinātnes opozicionāre, kura vienmēr ir agresīvā pozīcija attiecībā uz jauninājumiem zinātnē. 19.gadsimtā Amerikas universitātes bija iestādes, kurās tika uzsvērts reliģiskums un ar šīs tēzes palīdzību autori iestājās pret dogmatisko teoloģiju. Viens no tēzes autoriem, Drapers, saka, ka „Zinātne ir attīstījusies konfliktējot plašajām cilvēka prāta spējām un tradicionālajai ticībai.” Otrs autors, Vaits, savā grāmatā norāda, ka ka vissliktākās attiecības ar zinātni ir Romāņu Katolicismas, atzīmējot, ka Islāms un Protestantisms ir draudzīgāki.
AtbildētDzēstTēzes kritiķi uzskata, ka uz tēzes nepilnībām, galvenokārt, norāda tas, ka autori nav pietiekoši ņēmuši vērā vēsturiskos notikumus un pētījumus socioloģijas jomā. Kritiķi norāda, ka attiecības starp reliģiju un zinātni tomēr ir visai ciešas. To mijiedarbība vijas cauri vēsturei un daudzos gadījumos reliģiskā doma ir sekmējusi zinātniskus atklājumus. Kā piemērs tiek minēts Galilejs, kurš iestājoties pret pastāvošajiem Romas Katoļu baznīcas dogmatiskajiem uzskatiem, veica virkni nozīmīgu izgudrojumu.
Mūsdienās daži no galvenajiem šīs tēzes kritiķiem ir Stīvens Džejs Gulds un Daniels Denets.
Stīvens Dž. Gulda (Stephen Jay Gould), zinātnes vēsturnieka un evolucionārās bioloģijas izstrādātāja uzskats ir tāds, ka zinātne un reliģija pārstāv dažādas cilvēka dzīves sfēras, līdz ar to, tās var pastāvēt harmonijā.
Daniels Dennets (Daniel Dennett) ir filozofs ateists, kurš kritizē kristietību. Viņa galvenā ideja ir tāda, ka reliģija ir anti – intelektuāla un tā kavē racionālu realitātes uztveri, kuru savukārt piedāvā zinātniskie atklājumi.
Manuprāt, konflikta tēze ir laba ierosme konflikta analīzei un šī jautājuma izpētei, bet pati par sevi ir nepilnīga, jo, es piekrītu kritiķiem, ka, lai arī abas jomas pārklājas, tomēr pārstāv dažādas dzīves sfēras un viņu pastāvēšana lielā mērā ir mijedarbībā un tās, uz kādu konfliktu pamata tomēr veicina progresu.
1.YourDissertation.com, The Conflict Thesis: What It Is all About, Posted on October 30th, 2009
http://yourdissertation.com/blog/2009/10/30/the-conflict-thesis-what-it-is-all-about/
2.Relationship Between Science and Religion/Biology and Society/www.biology-nation.com, "An insightful, unbiased view on biology today, thorough article about the Relationship Between Science and Religion", http://www.biology-nation.com/Science_and_Religion.html
3.WorldNews, Conflict Thesis, http://wn.com/conflict_thesis
4.The Dartmouth Apologia, A journal of Christian thought at Dartmouth College, The Flattening of the Earth: How Two Men Forged the Conflict between Science and Religion from Bad History, Charles Clark, http://www.dartmouthapologia.org/articles/show/119
Katrīna Smoļska 2.kurss
Meklējot informāciju par to, kādas ir reliģijas un tehnikas attiecības, mums radās interese, ko par šo jautājumu domā daļa Latvijas sabiedrības, tāpēc portālā http://www.zettool.lv/ izveidojām aptauju, uzdodot 300 respondentiem 5 jautājumus. 55 % aptaujāto nepieskaitīja sevi pie nevienas reliģiskās konfesijas, 38 % uzskatīja sevi par kristiešiem, neviens sevi neatzina par budistu vai islāma ticības pārstāvi, bet 7 % pieder kādai neminētai konfesijai.
AtbildētDzēstNoskaidrojās, ka 62 % aptaujāto uzskata, ka tehnoloģiju attīstība (zinātne) un reliģija savstarpēji nekonkurē, bet 32% domā, ka konkurē gan. Tas sasaucas ar mūsdienu konflikta teorijas kritiķa Goulda viedokli.
69 % uzticas zinātnei un modernajām tehnoloģijām, 10 % - reliģijai, bet 21 % - abām vienlīdz. Tas ļauj secināt, ka mūsu aptaujātie kristieši nebūt nav radikāli noskaņoti un viņu dzīvē nozīmīgu vietu ieņem ari tehnika.
63 % ievērojuši, ka tehnoloģiju attīstība ir ietekmējusi reliģiju, 37 % tā nedomā.
Nedaudz vairāk par to, kā respondenti raksturoja tehnoloģiju attīstības ietekmi uz reliģiju:
Var pretstatīt 2 pozīcijas. Vieni uzskata, ka tehnoloģizācija padara reliģiju un baznīcu mūsdienu laikam atbilstošāku, dzīvotspējīgāku. Savukārt citi domā, ka reliģija piekāpjas jaunajam, atsakoties no vērtībām, ko viņi vērtē kā negatīvu parādību.
Visbiežāk tika minēta baznīcu modernizācija: audio, video tehnika, projektori, mūzikas centri, datori, elektriskās ērģeles un tml. Vairākkārt arī tika teikts, ka nu jau pāris gadsimtus baznīca netiek apgaismota ar sveču palīdzību, bet šo funkciju nodrošina elektrība. Te nevaru necitēt kādu, kas vēršas pret baznīcu modernizāciju: „Uzskatu, ka baznīcai ir jābūt tai vietai, kas sevī saglabā pēc iespējas lielāku civilizācijas neskartību. Man ļoti nepatīk, ka, baznīcā ieejot, paveras skats uz elektrības vadiem vai uz kādām ļoti neizteiksmīgām tumbām. Apskaņošanas iekārtām baznīcā nav jābūt, jo baznīcai ir jābūt celtai tā, lai skaņa izplatās un pastiprinās pati.”
Runājot par masu informācijas līdzekļiem, respondenti uzsvēra, ka modernās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai piesaistītu un ieinteresētu cilvēkus. TV iespējams skatīties dievkalpojumus, dažādos raidījumos sižetus par reliģiju utt.
Tika teikts, ka reliģija pārņēmusi arī internetu. Reliģiskās konfesijas, kopas, sektas izveidojušas mājaslapas un izmanto sociālos tīklus. Arī draudzei iespējams sazināties internetā. Piemēram, dažādas aktivitātes saistībā ar baznīcu tiek izsludinātas forumā.
Arī svētie raksti un reliģiska satura grāmatas ir pieejamas digitālā formātā un tiek izplatītas internetā.
Pozitīvi, ka iespējams iegūt vairāk informāciju par dažādām reliģijām, bet tika norādīts arī uz negatīvajiem aspektiem, ko rada reliģiju ienākšana internetā. Piemēram, reliģiskās konfesijas ar moderno tehnoloģiju palīdzību mēdz izkrāpt no cilvēkiem naudu.
Beigu beigās respondenti arī norādīja, ka zinātne ir pierādījusi vai tieši otrādi – apgāzusi Bībelē minētas teorijas, līdz ar ko var zust ticamība Dieva esamībai. Vairākums uzskatīja, ka zinātne ir apsteigusi reliģiju, tamdēļ cilvēki arvien vairāk interesējas par tehnoloģiju attīstības piedāvātajām iespējām, nevis reliģiju.
Ieva Cīrule, 2. kurss