Ar tēmu saistītais video materiāls:
Cilvēku dzīvēs pamazām, bet neapstādināmi ar vien vairāk "pāriet datorā". SMS, twitter, facebook- dators un internets vairs netiek izmantots tikai darbam, mācībām un izkalidēm, visa cilvēku dzimumam raksturīgā socializēšanās savu vietu šobrīd notiek kibertelpā- es savu vērtējumu iegūstu, rakstot blogā :)
Ar katru brīdi kļūst grūtāk novilkt līniju starp "reālo" un "virtuālo" pasauli. Varbūt starp šiem vārdiem ir jāliek vienādības zīme?
Roberts Osītis, 2. kursa students
Cik saprotu, savās pārdomās balstījies uz pētījumiem kas veikti ASV. Būtu interesanti uzzināt vai arī Latvijā šī problēma ir tik pat aktuāla, vai par to ir veikti pētījumi. Es nenoliedzu, ka tehnoloģisku ierīču loma palielinās mūsu dzīvē, tomēr savā pieredzē neesmu saskārusies ar sms sūtīšanas 'apsēstību'.
AtbildētDzēstInteresanti, šķiet, ka cilvēki izstrādā visdīvainākās, ja ne pat pataloģiskas, tieksmes. Domāju, ka vēlme un pat atkarība pēc viegli sagremojamās un tāpēc bieži vien saturiski patukšās informācijas, ir fascinējoša. Ja vien cilvēkiem rastos tāda atkarība arī no daudz augstvērtīgākas informācijas, kuru parasti var izklāstīt, tomēr par twitter`a ierakstiem daudz apjomīgākos tekstos.
AtbildētDzēstSpriežot pēc savu draugu, un arī reizēm pēc savas uzvedības, varu pateikt, ka arī Latvijā šāda atkarība pastāv, varbūt ne tik lielā mērā, bet tomēr. Bet man šķiet, ka tā drīzāk ir psiholoģiskā problēma, un filosofi šeit maz ko var pateikt, ja nu vienīgi to, ka cilvēkiem ir raksturīga pūļa sajūta, un ja visapkārt reklamē mobilos utml., ja visiem draugiem šādas ierīces ir, tad arī katrs indivīds vēlās neatpalikt no pārējiem un piedālās "tekstošanā". Bet ar laiku tas pāriet, es, vismaz, neesmu neko dzirdējusi par pusmūža kungiem vai dāmām, kuri būtu no SMS vai Twitter'a atkarīgi.
AtbildētDzēst"Ja vien cilvēkiem rastos tāda atkarība arī no daudz augstvērtīgākas informācijas" - droši vien nevajag pārvērtēt cilvēkus, kuri dzīvo entertainment sabiedrībā.
Marija Assereckova, 2. kurss
Man tomēr šķiet, ka šī tendence pēc "viegli sagremojamās" informācijas īsti nepāriet, bet tikai maina savas izpausmes formas - tu skaties seriālus, tad "teksto", tad aizraujies ar sociālajiem tīkliem, forumiem, tad youtube`s tevi ievelk.
AtbildētDzēstAr to gribu uzsvērt, ka šķiet, ka atkarība no "junk" informācijas ir cilvēku savā ziņā raksturojoša iezīme. Iespējams gan, ka tā pat nav viennozīmīgi negatīva iezīme. Ja tā netiek pārspīlēta līdz šim pataloģiskajam līmenim, kas tika aprakstīts Roberta publicētajā rakstā, tad to pat varētu uztvert kā noderīgu mentālo atslodzi, kāda mums katram, protams, ik pa laikam ir nepieciešama.
Par "neesmu neko dzirdējusi par pusmūža kungiem vai dāmām, kuri būtu no SMS vai Twitter'a atkarīgi" - iespējams, tur jāņem vērā arī apstāklis, ka "pusmūža kungi un dāmas" lielu daļu dzīves ir pavadījuši pasaulē, kuras sastāvdaļa nav bijusi ne sms, ne Twitter saziņa, atšķirībā no bērniem un pusaudžiem, kuri ir jau sākotnēji iemesti šādā saziņas telpā. Nezinu, vai arī tā ir vēlme tieši pēc saturiski vieglas informācijas, drīzāk pēc nepārtrauktas komunikācijas; kaut kādā veidā mainījušās ir visas sociālās attiecības - kļuvušas gandrīz par nepārtrauktu kopdzīvi, tāpēc arī varbūt saturs tik virspusējs - jo nav taču jāpaspēj retajos komunikācijas mirkļos ielikt, pateikt pēc iespējas vairāk, kā tas varbūt ir bijis kaut kad agrāk, drīzāk tikai tādi pašreizējā stāvokļa "apdeiti" - "man klājas tāpat, mainījušies tikai, lūk, šie sīkumi" - kā jau tas mēdz būt starp tiem, kuri atrodas kopdzīves situācijā.
AtbildētDzēstDaļēji piekrītu Ilzei par to nepārtraukto kopdzīvi. Bet tur ir kaut kas vairāk un nejaukāks tajā visā. Tomēr, šķiet, NOTIEK pāriešana uz vēlmi pēc virspusīgas informācijas un tāda paša izklāsta. Ko es sūtu, to pašu gribu saņemt pretī. Tam par pamatu droši vien ir smsošana. Šādā smsošanas komunikācijā svarīgs ir ātrums ar kādu vēlas nogādāt vai saņemt ziņu. Arī apjoms tiek saīsināts, atstāts vienkāršākais, uztveramākais un sarežgjītais šajā komunikācijā neiekļaujas. Un pakāpeniski šāda tipa komunikācija sāk izspraukties ārā no kibertelpas un ielauzties mūsu sadzīvē.
AtbildētDzēst