Dators + alerģija + atkarība

Alerģijas risks

Alerģija ir organisma paaugstināta jutība pret dažādām vielām. Alerģijas attīstības pamats ir imūnsistēmas nestabilitāte, ja imūnsistēma ir zema, organisms uz parastām vielām sāk reaģēt kā bīstamām. Visbiežāk alerģija izpaužas kā iesnas, acu asarošana, izsitumi uz ādas, saaukstēšanās. Arī dators var izraisīt alerģiskas reakcijas (piem., īpatnējās jauna monitora vai sistēmas bloka smaržas).

Gan datora monitors, gan barošanas bloks, gan procesors un mikroshēmas mātesplatē uzkarst līdz 50 – 55°C. Šie elektroniskie elementi sevī ietver dažādus sveķus, līmes, fluoru, hloru, fosforu saturošus organiskos un neorganiskos savienojumus, kas, strādāšanas procesā, izdalās gaisā.

Katrs zina tikko svaigi izdrukātas papīra lapas smaržu, tomēr arī tas ir spēcīgs alergēns - lāzerprinteris. Alerģiskas reakcijas var izsaukt toneris jeb pulveris, ar kuru tiek uzdrukāts teksts vai bildes.

Dators un printeris ir samērā noslēgtas ierīces, kurās uzkrājas putekļi un netīrumi. Piemēram, apgriežot otrādi datora klaviatūru, no tās izbirst visa uzkrātā draza, ēdienu drupačas un citi krikumi. Savukārt datora monitors, pateicoties elektriskajam lādiņam, ap sevi pievelk putekļus. Lai arī šis elektriskais lādiņš ir vājš, tomēr pietiekams, lai arī cilvēka, kurš strādā pie datora, seja pievilktu putekļus, kas iemitinās elpošanas ceļos.

Alerģiskas reakcijas, kas rodas no datora:

· iesnas bez temperatūras,

· klepus,

· sarkanas acis,

· pietūkuši plakstiņi,

· smilšu sajūta acīs,

· ādas nieze un izsitumi,

· sausa āda.

Samazināt vai novērst nepatīkamās sajūtas iespējams:

· reizi stundā atpūtinot acis 15 minūtes,

· uzturēt kārtību un tīrību ap datoru,

· vēlams ik pa 10-15 minūtēm piecelties un izstaipīties.

Bezvadu internets

Milzīgais tehnoloģiju jaunumu pieaugums ik dienu ne vien liek brīnīties, bet arī aizdomāties par potenciālo kaitējumu veselībai. Viens no šiem tehnoloģijas brīnumiem skaitās bezvadu internets (arī Wi-Fi).

Daudzi zinātnieki uzskata, ka nav pietiekami daudz datu, kas apliecinātu bezvadu interneta kaitīgo ietekmi, taču ir zinātnieki, kuri satraucas par šo problēmu: lai gan bezvadu internets izstaro nelielu elektromagnētisko lauku, tas atrodas ļoti tuvu cilvēka ķermenim un daudzi to lieto stundām katru dienu. Efektu var pastiprināt arī tas, ka daudzi lieto portatīvos datorus, ko labāk vajadzētu novietot sev priekšā uz galda, nevis turēt klēpī.

Atkarība

Gandrīz katrs zina par redzes un muguras problēmas, ko var radīt regulāra datora lietošana, tomēr dators ietekmē arī nervu sistēmu un psihi. Savā veidā cilvēks kļūst atkarīgs no datora (kā azartspēļu, alkohola vai narkotiku atkarība). Cilvēks ikdienā nepiefiksē vai pat neapjauš, cik daudz sava laika un veselības viņš atdod datoram.

Datoratkarīgu cilvēku kategorijā iekļaujas tie, kuriem ir komunikācijas un socializēšanās problēmas, neapmierinātība ar savu dzīvi (darbu, attiecībām), kuriem ir zems pašnovērtējums, kompleksi, kautrīgums vai citas problēmas, ko it kā risina, dzīvojot virtuālajā pasaulē.

Šādā veidā cilvēks savas problēmas neatrisina, viņš virtuālo pasauli drīzāk uztver kā balvu, kas liek un ļauj atiet no reālās dzīves, mainot dzimumu, vecumu vai emocionālo stāvokli, esot par jebko un jebkā.

Taču šāds dzīvesveids ar laiku maina attiecīgā cilvēka dzīves kvalitāti (kā jau jebkura atkarība) un attiecības ar apkārtējiem, radot nepareizu priekšstatu par notiekošo reālajā dzīvē.

Simptomi, kas raksturīgi datoratkarīgam cilvēkam:

• viltus labklājības sajūta,
• grūti pārtraukt darbu pie datora, spēlēšanu vai klejošanu internetā,
• pieaugošs laika apjoms pie datora ekrāna,
• neuzmanība, vienaldzība pret ģimenes locekļiem un draugiem,
• iekšēja diskomforta un dusmu sajūta, ja nav pieejams dators,
• melošana apkārtējiem cilvēkiem par savu rīcību.

Signāli, kad jāsāk uzmanīties, lai nekļūtu par datoratkarīgo:

• apsēstība pēc iespējas biežāk pārbaudīt e-pastu vai ieiet draugos,
• ar nepacietību gaidīt interneta lapas ielādēšanos,
• ar katru reizi, pie datora pavadītais laiks, kļūst arvien ilgāks.

Dators var kļūt gan par draugu, palīdzot atrast līdzīgi domājošus cilvēkus un veicot darba pienākumus, gan arī par ienaidnieku.