Pastāv uzskats jeb drīzāk minējums (pamatā ir Mēness krāteru novērojumi), ka Zemes orbītu regulāri šķērso aptuveni 2000 asteroīdu, kas ir pietiekami lieli, lai pakļautu briesmām civilizācijas eksistenci. Taču ir arī mazāki asteroīdi, kuri var iznīcināt pilsētu ļoti īsā laikā, šādu asteroīdu skaits, kas šķērso zemes orbītu ir simtiem tūkstošu un tos ir gandrīz neiespējami pamanīt.
Pirmais (nosacīti) asteroīds, kas lidoja caur Zemes orbītu, tika ievērots 1991. gadā, turklāt tad, kad tas jau bija garām. To nosauca par 1991 BA un pamanīja, kad tas brāzās garām 170'000 km attālumā no Zemes: kosmiskajos mērogos tas būtu salīdzināms ar lodi, kas izskrējusi cauri piedurknei neievainojot roku. Pēc 2. gadiem, cits - lielāks asteroīds aiztraucās garām Zemei 145'000 km attālumā, kuru arī pamanīja, kad tas jau bija garām. Asteroīdi bija atlidojuši no kosmiskās telpas bez iepriekšēja brīdinājuma pazīmēm.
Asteroīdus sāka pētīt ģeologs Jūdžins Šūmeikers (Eugene Shoemaker) 20. gs. vidū. Viņš sāka izdarīt Saules sistēmas iekšējās daļas sistemātisku pārskatu. Ik mēnesi vienu nedēļu pavadot Palomaras observatorijā. Šūmeikers un viņa kolēģi konstatēja, ka zemei no ārpuses draud daudz lielākas briesmas nekā jebkad kāds bija iedomājies.
Taču jau 20. gs. otrajā pusē astronomi Saules sistēmai būtībā vairs nepievērsa uzmanību, viņi pievērsās zvaigznēm un galaktikām.
Mūsdienās, t.i., pašlaik, asteroīdu pētnieki visā pasaulē ir aptuveni tik daudz cik vienā McDonald's Fast Food ēstuvē.
Pamatojumi tam ir divi, viens no tiem - lielākoties pētnieki nevēlas ziedot dzīvi tādiem ikdienišķiem klints bluķiem, par kuriem nekas daudz nav zināms, pat ne tas, no kurienes īsti tie izlido kosmiskajā telpā (ir tikai pieņēmumi), jo tie parādās pārāk pēkšņi un esot lielā daudzumā - jo ir attīstījusies astrofizika, kas ir daudz aizraujošāka.
Otrs iemesls ir piekļuve observatorijām. Tās ir noslogotas tā, ka asteroīdu vērošanai un pētīšanai atliek relatīvi maz laika, jo lai tos pētītu ir nepieciešama regulāra to vērošana (notveršana). Jo no Zemes (ar pašlaik pieejamajiem teleskopiem) tos ir iespējams saskatīt, ja tie ir 100 m[2] lieli (vai varbūt tas ir mazi, lai gan šāds asteroīds spētu izraisīt neiedomājamu kataklizmu, jo jāņem vērā visu tektonisko plākšņu sakustināšana, vulkānu darbība utt.), un arī tad, ja ir trenēts asteroīdu vērotājs.
Turklāt arī izmaksas esot pārāk lielas observatoriju darbībai, lai nodarbotos ar ko tādu.
Tam, protams, var būt daudzi iebildumi. Taču ir vēl arī citas zinātnes nozares kuras sev pieejamo tehnoloģiju varētu izmantot lietderīgāk, tas gan ir tikai mans pieņēmums, jo es pārāk maz par to zinu.
Informācija ir pamatā ņemta no populārzinātniskās literatūras, t.i. no žurnāla "Science" un B. Braisona grāmatas "A short history of nearly everything".
Būtisks jautājums - kurās jomās izmantojam tehnoloģiskos sasniegumus? Tajās, kas ir ienesīgākas vai arī tajās, kas nodrošina aizsardzību?
AtbildētDzēstKāpēc (esot labi informētiem par šī raksta saturu - par šo lielo asteroīdu daudzumu, kas ik-minūti (!) pakļauj briesmām mūsu civilizāciju (būtībā visu Zemi)) šim faktam netiek atvēlēta pietiekami nopietna uzmanība?
Uz šo jautājumu var atbildēt dažādi. Piemēram - var teikt, ka populārzinātniskajā grāmatā ir sniegta ne visai precīza informācija, ka tā nav 'līdz galam' patiesa. Var teikt, ka briesmas nemaz nav tik lielas, ka tās tiek pārspīlētas. Bet var arī padomāt par iespēju, ka civilizāciju virza 'naudas plūsma', citiem vārdiem sakot - ja kādi lielu izdevumu prasoši projekti nav izdevīgi, ienesīgi, tad tos īstenot ir ļoti grūti, ja ne neiespējami.
Tas vai informācija ir patiesa vai nepatiesa, protams, paliek - uzticībai autoram ziņā, kurš papūlējās uzlikt atsauces uz pasaulē vadošo zinātnieku, pētnieku publikācijām, turklāt apmeklēt tos pats, cik iespējams.
AtbildētDzēstVar būt arī iespēja, ka nācijai briesmas neaktualizē, jo tad cilvēkiem sāktos panika (apnikums, bezdarbība, dumpis u.tml.).
Par populārzinātnisko grāmatu varētu sacīt, ka tā vismaz izraisa interesi paskatīties - vai tiešām tā ir? - atšķirībā no zinātniskās literatūras (ne vienmēr un visas zinātnes), kas vairāk ir paredzēta nozares speciālistiem vai amatieriem ar pieredzi un bieži vien ir sarakstīta, tā, ka uztvere padodas pēc pirmās nodaļas.
Nauda... ja būtu pietiekami līdzekļi zinātnei, mēs naftu vairs neizmantotu [bet šis taču būtu ienesīgs] (par šo pārliecinājos pats, painteresējoties par tekošajiem patentiem).
Kopumā: ja ir tā, kā astrologi u.c. vēstī, tad briesmas ir briesmīgas.
Pēc tā cik pats esmu lasījis, varu piebilst, ka tas cik mēs zinām ir ļoti niecīga daļa, kas vairumā balstās uz pieņēmumiem, tāpēc mums ir kaut kāda pārliecība, ka iespējam daudz vairāk un ir pamats visu apšaubīt, bet patiesību tas jebkurā gadījumā tomēr nemaina.