+ Lielas iespējas atrast tieši to, ko cilvēks vēlas.
+ Veidojas plašāks redzeslauks: ja, piemēram, lejuplādētais albums nepatīk, tad nerodas finansiāli zaudējumi, bet ir bijusi iespēja mūziku paklausīties un to novērtēt.
+ Ja lejuplādētā mūzika patīk, tad, iespējams, rodas vēlme to iegādāties arī legāli, veidot savu mūzikas kolekciju.
- Manuprāt, ja cilvēkam ir jāpērk mūzikas albums, tad viņš/a vairāk apsver, vai to iegādāties, vai ne, jo albumu cena mūsdienu ekonomiskajā situācijā nav maza, un tas nav pirmās nepieciešamības prece. Tāda ir mana pieredze. Cilvēks, nenopērkot albumu, negūst jaunas emocijas un izziņu mūzikas jomā.
- Šeit varētu minēt pretargumentu, ka ir iespējams iegādāties, piemēram, digitālo albumu iepriekš paklausoties īsus dziesmu fragmentus, bet vai tad no 30 sek var izdarīt secinājumus?
- Vēl viens pretarguments: mūzikas veikalos ir iespējams uzlikt izvēlēto disku un paklausīties (nebūs 30 sek ierobežojums), bet te ir viens būtisks BET, kas attiecas uz situāciju Latvijā. Latvijā legālie mūzikas veikali ir pieejami tikai Rīgā ,nu varbūt kādas mazas, nenopietnas bodītes arī citur, tas tomēr ierobežo mūzikas cienītājus ārpus galvaspilsētas. Arī Rīgas veikali nespēj nodrošināt izvēlīga klausītāja prasības.
+ Nelegāli lejuplādēt izvēlēto albumu var visai drīz pēc tā oficiālās iznākšanas, jo nav jāgaida, kamēr to sāks oficiāli tirgot katrā konkrētā valstī.
- Vēl kāda konkrēta problēma: es kā iPod lietotāja vēlētos iegādāties legāli mūziku no iTunes, diemžēl es to nemaz nevaru izdarīt, jo iTunes nepiedāvā latviešu klausītājam piekļuvi. Veidojas zināms paradokss, jo iPodus Latvijā tirgo, bet iTunam piekļuves nav.
- Lejuplādējot mūziku nelegāli, tiek pārkāptas autortiesības, līdz ar to autors, izdevējs ir tiesīgs pieprasīt kompensāciju no lejuplādētāja.
- Lejuplādējot nelegāli, mūzikas patērētājs nesamaksā mūziķiem, izdevējiem un citām atbildīgajās personām par padarīto darbu, tādējādi mūziķiem ir finansiāli grūtāk ierakstīt nākamo albumu.
+ Līdzīgi ir arī ar filmām. Vecās filmas nav iespējams uz pasūtījuma noskatīties ne televīzijā, ne kinoteātrī , atliek atkal lejuplādēt , pirmkārt, tāpēc , ka gribas kādu agrāk uzņemtu filmu vienkārši redzēt, otrkārt, nereti filmētais materiāls tiek izmantots kādā pētījumā vai darbā.
Man šķiet, ka privātais īpašums mūsdienās ļoti viegli pārtop par publisko, jo, ja cilvēks ir nopircis albumu sev un pēc tam to ielicis tādā lapā, kur tam var piekļūt visi citi, viņš savu privātumu pasniedz publiski. Savukārt citi to lejuplādē un izplata nākošajiem utt., bet tā ir konkrētā cilvēka izvēle, viņš varēja savu privātumu saglabāt, tad to pašu albumu publiskotu kāds cits, kurš nevēlas savu privātumu paturēt. Bieži vien kā pretarguments strīdos par pārkāptām autortiesībām tiek minēts apgalvojums, ka cilvēks ar savu iegādāto albumu grib dalīties ar pārējiem, ieteikt to klausīties, diskutēt par saturu. Un ja šādi skatās uz aprakstīto situāciju, tad kas te ir nosodāms?
Iespējams, ka ir sācies cits kultūras produktu, tai skaitā mūzikas izplatīšanas laikmets, kā jau to ir sapratis un teicis Moby. Paši mūziķi meklē citas alternatīvas - slavenā angļu grupa Radiohead deva iespēju saviem faniem albumu „In Rainbows” lejuplādēt no oficiālās lapas par tādu cenu, kādu katrs bija gatavs maksāt. Vai cits piemērs: Madonna sava pēdējā albuma popularizēšanā lielāku uzsvaru lika uz koncertiem nekā uz albuma izplatīšanas un pārdošanas menedžmentu. Nekāds ieraksts nespēj aizstāt dzīvo mūzikas izpildījumu, ieraksts kalpo kā atmiņas, kā relaksācija, kā iedvesma, tādēļ uzskatu, ka par šo emociju gūšanu nevajadzētu tērēt lielu naudu, bet legāli maksāt nedaudz līdzīgi kā par mobilo sakaru savienojumu.
Piekrītu, ka ieraksts nevar aizstāt dzīvo mūzikas izpildījumu, taču, no otras puses, dzīvais izpildījums nevar aizstāt arī ierakstu! Ir taču tik daudz mūziķu, kuri nevar izpildīt lielu daļu no savām dziesmām tieši tā, kā dzirdams ierakstā. Bet, ja ierakstā dzirdamais rada vairāk pozitīvu emociju, manuprāt, nevar šos mūziķus nosodīt.
AtbildētDzēstTāpat, ja nebūtu ierakstu, nebūtu arī dīdžeju, kas mūsdienās kļuvuši par nozīmīgu mūzikas industrijas sastāvdaļu.
Ieraksti galu galā ir arī vēstures avots.
Man šķiet būtiski, ka mūziķi turpinātu ierakstīt savas dziesmas. Tāpēc, kamēr nebūs rasta alternatīva, tikmēr vismaz daļu (vismaz iecienītāko) mūziķu darbus tomēr vajadzētu iegādāties legāli. No otras puses, to nedarot, ātrāk mainītos ierakstu izplatīšanas veids, ko šķietami liela daļa uzskata par nepieciešamu.
Ieva Cīrule, 2. kurss
Manuprāt, mazliet papildinot rakstu par legālu mūzikas iegādi, problēma ir mazliet saasināta, jo tas vairs nebūt nav tik problemātiski ir gana daudz saitu, kuri piedāvā iegādāties interesējošo materiālu jebkādā formātā - mp3, CD, vinila plates, lai gan problēma ar iTunes ir diezgan paradoksāla. Un pat ja situācija Latvijā ir tāda, ka ārpus galvaspilsētas mūzikas veikalu nav, tas neliedz iespēju to iegādāties internetā. Tādējādi potenciālajam klientam jāizvēlas atbalstīt mūziķus,nopērkot ierakstus legāli vai nelegāli tos lejupielādējot veicināt pirātismu. Tas pats attiecas arī uz legālu filmu iegādi. Taču brīvā ierakstu pieejamība nodrošina to, ka mūzikas pieejamība strādā klausītāja labā, klausītājs saprot to, kādu preci tam piedāvā tādējādi spējot atlasīt nekvalitatīvu no kvalitatīva, gaumīga un, viņuprāt, bezgaumīga.
AtbildētDzēstUn arī pirms sava īpašuma publicēšanas, šajā laikmetā, būtu ļoti racionāli izsvērt, kādas konsekvences tas varētu radīt, apzinoties pirātisma apmērus.
Varbūt es mazliet nesapratu tēzi par to cilvēka publiskumu un privātumu sakarā ar mūzikas publicēšanu lejuplādēšanas saitēs, taču man šķiet, ka šajā jautājumā runa drīzāk varētu būt par mūziķa privātumu tad jau :)
AtbildētDzēstEs piekrītu dažiem Ievas Cīrules apsvērumiem parlabu mūzikas albumu ierakstīšanas nepieciešamībai, taču uzskatu arī, ka nevajadzētu no cilvēkiem pieprasīt par to noteiktu samaksu. Piemēram ar Radihead varētu būt racionāls vidusceļš. Manuprāt, šāda pieeja arī rosina daudzus tiešām "ziedot". Jebkurā gadījumā, es uzskatu, ka neskatoties uz tehnoloģisko progresu šajā jomā, vienmēr būs cilvēki, kuri būs gatavi maksāt lielu naudu par "taustāmā" formāta mūzikas ierakstiem.
Katrīna Smoļska 2.kurss