Iedomājieties, ka jūs braucat ar auto (pie stūres) un kādā nomaļā vietā jūsu mašīna salūst un pārstāj braukt. Ko jūs darīsiet? - Atvērsit kapotu. Bet vai jūs spēsiet saprast, kur ir vaina? Daļa auto lietpratēju spēs noteikt un atrisināt problēmu, bet lielākā daļa „parasto mirstīgo” būs spiesti meklēt palīdzību.
Tēze: mēs saprotam tehniku tiktāl, kamēr tā strādā.
Kā mēs risinām problēmu, ja kaut kas pārstāj strādāt?
· izslēdzam/ieslēdzam
· pārbaudām/nomainām baterijas, vadiņus (TV pultij, datoram) – racionāla reakcija
· pasitam/padauzām (TV, tālruni) – emocionāla reakcija; parādās dusmas, dažiem asaras...
- Cilvēks, kad nespēj atrisināt vienkāršu problēmu, sāk spriest un rīkoties primitīvi. Piemērs. Ir novērots, ka, ja, izmantojot putekļu sūcēju, tā trubā iesprūst kāds priekšmets, ko nevar dabūt ārā, tad biežākā cilvēku rīcība ir sist to pret zemi tik ilgi, kamēr tas neizkritīs laukā. Tāda rīcība nedaudz atgādina primātu uzvedību.
Mēs uzskatām, ka agrākos laikos (pirms 20. gs) cilvēkiem bija vairāk prasmju dažādās jomās. Viens cilvēks mācēja darīt vairākus tehnoloģiskus darbus, lai rīkotos ar tā laika tehnoloģijām un tas bija iemesls, kāpēc cilvēki, bija praktiskāk sagatavoti. Daudz šaurāks bija cilvēku loks ar teorētiskām zināšanām. Mūsdienās gan laikam ir otrādi. Daudziem piemīt zināšanas teorijā, bet praksē tās pielietot nemākam. Tagad zināšanas ir pieprasītākas (par tām arī vairāk maksā), tāpēc „pratēju” trūkst. Ir notikusi sava veida paradigmu maiņa:
Prasmju laikmets → Zināšanu laikmets
Tas redzams arī tajā, ka tagad ir novērojama prasmju krīze. Neprasme izpildīt savu darbu kvalitatīvi ir tas, pret ko cilvēce cenšas cīnīties. Kvalitātes trūkums ne tikai padara sadzīvi neērtu, bet arī ir bīstams (piem. būvniecībā un industrijā, pārtikā u.c.)
Lai tiktu skaidrībā ar savām prasmēm, mēs padomājām, ko mēs paši spētu uztaisīt no zinātnes tehnoloģijām „mājas apstākļos”?
- telefons –
http://www.youtube.com/watch?v=iQRp4f9O1HQ
- tālskatis –
http://www.youtube.com/watch?v=msIAdyljrwI
- kompass (ar magnētu) –
http://www.youtube.com/watch?v=vxVBS8gDhPI
Ar šiem piemēriem, mēs redzam, ka prasmes mūsdienu cilvēkam ir pieticīgākas un daļu vainas būtu jāuzņemas skolām, kurās diemžēl neapgūst vairs laboratorijas darbus, zinātniskos eksperimentus, rokdarbus meitenēm un rokdarbus puišiem ar sadzīviskajiem priekšmetiem (izņemot darbmācības priekšmetu, bet tas ir maz saistīts ar tehniku).
Mūsu priekšlikums būtu, apmācīt izglītības sistēmās, piemēram:
kā iegūt enerģiju no kartupeļa –
http://www.youtube.com/watch?v=ufoOJfzro2c&feature=related
kā atmūķēt slēdzeni -
http://www.youtube.com/watch?v=50xxj61wVII
kā uztaisīt telefona pārtvērēju-
http://www.youtube.com/watch?v=tvGVir25EJc&feature=related
Autori:
Lāsma Kublicka, Andris Gūtmanis, Elza Puhova, Harijs Melderis, Paula Bogomolova (3.Kurss)
