cilvēka nākotnes komplikācija.

Lasot priekšlikumu izteikties par nākotnes vīzijām kur pasauli ir pārņēmuši roboti,rodas kārdinājums sasaistīt šīs gleznainās dzīvības formas ar lēcienu evolūcijā kur pasaulē notiek pakāpeniska deģenerācija.Visi protams atcerās filmu ,,Terminātors" futūristisks mehānisms,baiss,iznīcinošs, kurš caur DNS molekulu apmaiņu netiek ģenerēts nekas jauns, tikai atražots viss vecais,nespējot radīt pēcnācējus un baudīt jūtu spektru.Mēs spējam radīt velvienu frankenšteinu tam es ticu!Pēc šādas ,,diversijas",zināšanas tiek izmantotas, ,,tirežējot"saimnieka-cilvēka idejas ar to sagraujot iespējamo idili pēc paradīzes, aizvietojot to ar robotizētiem mehānismiem.Noteikti katrs varētu izpēlet šādu prāta spekulāciju un pieņemt domu ka paradīze ir vieta kur dzivo roboti!Protams šāds robotu transfinīts akts var būt gan letāli iznīcinošs,gan radošs un evolūcijas veicinošs.Kantam bija atziņa,ka pasauli radījis kāds Augstāks prāts,nekad nevar kļut par droši pierādītu zinātnisku faktu.Interesanti ko Kants teiktu par cilvēku, kurš gluži kā Dievs cenšas radīt ,,ideālo"pasauli radot makslīgo intelektu.Jau šodien ir radīts androīds kurš ir uz matiņa līdzīgs cilvēkam tā teikt otrs-es,kas spēj kustēties gluži kā- es.Cilvēkam strādāt ir pretdabiski,ar ko šāds izgudrojums atbildētu -baudi dzīvi es visu Tavā vietā izdarīšu.Šis racionālā prāta triks šķietami ir konflikts starp zinātni un reliģiju,kur ticības un Dieva pielūgsmes vietā,zinātnei pieder patiesības atklājējas prerogatīva.Un kas zin vai cilvēks spēs tikt tālāk par puspatiesību,vienu komplementāro pretmetu,es pieļauju domu,vienalga cik tālu attīstīsies zinātne tā nespēs atņemt cilvēkam vēlmi kāpt ar vien augstāk ar to pašu krītot arvien zemāk kā Parmenīds teicis, ,,Kāpēc vispār kautkas ir,nevis-nekā nav?"cilvēks vienmēr būs dilemmas priekšā, būt cilvēkam- mašīna, vai cilvēks dabas bērns.