Kāpēc tas ir interesanti? Jo spēle izskatās vienkārši drausmīgi, tās grafika ir graudaina un sastāv no klučiem. Precīzi 1 kubikmetru lieliem klučiem. Spēles būtība - ir ģenerēta, milzīga plakana pasaule, kurā esat jūs, pāris cūkas, skeleti naktīs, puķītes un daudz, daudz kluču ar resursiem. Un tad jūs nolaužat zaru, ar zaru izrokat zemi, piestiprinat zaram akmeni, nocērtat koku, izveidojat cērtni, izrokat alu, iekārtojat alu, izveidojat domniņu, uztaisat vilcieniņu, savā alā iestādat koku, izrotājat savu alu ar uzrakstiem, izveidojiet tur amerikāņu kalniņus un personisko ūdenskritumu, un...tā līdz bezgalībai. Iespējas ir milzīgas. Būtībā, pilnīga cilvēciska evolūcija - iespējas kaut ko uzcelt ir milzīgas.
Tik tālu, jūs, lasītāji un pasniedzēja, varētu interesēties, kāds šim visam ir sakars ar cilvēka un tehnikas attiecībām. Un te sākas interesantā daļa. Spēlē ir vara kluči. Un virtuālā strāva, ko var ražot. (Ar pašceltu vēja/ūdens turbīnu)
Un tad, spēlētājs (jo tā ir arī online spēle) "theinternetftw" izmantojot pieejamos vienkāršos resursus, šajā spēlē no šiem vara klucīšiem un lāpām izveidoja strādājošu 16-bitu ALU matemātisko procesoru. Diemžēl, tam vēl nav iekš-spēles graphic user interface, tādēļ rēķinātājam jāpārzina binārais kods, lai viņš spētu nolasīt rezultātus. Šobrīd šis pats lietotājs no akmeņiem un pressure plates veido operatīvo atmiņu savam datoriņam, un viņa mērķis ir izveidot Minecraft spēli, iekš Minecraft spēles.
Kādēļ tas ir interesanti? Manuprāt, vidē, kuras noteikumos ir iekļauts tikai cilvēks un vide, ar tās īpašībām, bez papildu aprīkojuma un jebkā, ko nav izveidojis pats cilvēks, neviens nebūtu gaidījis minidatoru. Atkārtošos un pārfrāzēšu: Kāds, pilnīgi virtuālā, pilnīgi primitīvā pasaulē ar neeksistējošu cērtni un reāli neeksistējošiem kociņiem, ir izcirtis reāli neeksistējošā akmenī strādājošu, visnotaļ reālu datoriņu, kurš var risināt reālās dzīves matemātiskās problēmas. Būtībā, tas norāda, ka, iespējams, cilvēku spēja risināt tehniskās problēmas ir lielāka, nekā mums šķita iepriekš. Nesen pie Sveces kunga bija runa par algoritmiem, pēc kuriem, iespējams, strādā mūsu smadzenes. Lai nu kā, smadzenes spēj arī no vienkāršām lietām uzcelt šķietami sarežģītas, un šī tendence - būvēt - mūs izglābs arī pēc atomkara. Cilvēku tendence tiekties uz progresīvi sarežģītākām sistēmām ir apbrīnojama.
Otra iespaidīgā lieta ir: Minecraft pēc būtības, ir Javas platformas programma. Tās ir koda rindiņas, kuras Java interpetētājs lieto, lai izveidotu šo virtuālo daudzspēlētāju pasauli, kura ir virtuāla, un kurā viss ir virtuāls. Reālas ir tikai pašas koda rindiņas - un arī tikai elektronu formā uz manas mātes plates. Un tajā, nu jau iekšpusē, kāds ir radījis pamatus vēl vienai virtuālai videi. Vai mums ir pamats uzskatīt, ka šis procesors ir tikpat reāls, kā kalkulators uz mana rakstāmgalda? Vai tīri virtuāli procesi spēj radīt reālas lietas? Un, ja māksla (jo es to tā patiešām varētu nosaukt) ir radīta tīri virtuālā vidē, vai tā ir māksla? Vai pati platforma, kas atļāva t radīt, arī būtu māksla? Manuprāt, šis ir gana interesanti, lai par to padomātu mazliet vairāk. Kamēr jūs paspēlēsiet Minecraft. :)
Šeit to var apskatīt:
Interesanti, laikam tikai cilvēks var būt tik jocīgs dzīvnieks, ka tik ambiciozi tiecas izveidot pseido realitātes, kuras cenšas imitēt to realitāti, no kuras viņš pats tik ambiciozi cenšas aizbēgt. Šķiet, ka cilvēkam patīk realitāte, bet tikai tad, ja tā nav reāla.
AtbildētDzēstRakt bedri šajā realitātē nav stilīgi, bet pseido-realitātē gan. Tur visu var darīt ir stilīgāk.
Īstenībā skaistā ironijā šī tendence pastarpināti arī tiek attēlota šajā South Park sērijā. http://www.southparkstudios.com/full-episodes/s11e13-guitar-queer-o
Starp citu, ir pielaists Latvijas Minecraft SMP (Alpha) serveris. Ja ir interese, var pievienoties šeit – http://klabcraft.lv
AtbildētDzēst