Dzīve šajā laikā nav iedomājam bez dažādām tehnikām. Piemēram, es nevaru iedomāties savu ikdienu bez datora, mobilā telefona, televizora, radio, fotoaparāta, auto, veļasmašīnas, elektriskā plīts, manam vīram pilnīgi pašsaprotamas lietas jau ir elektriskais skuveklis, kafijas automāts un el-cigiņi, savukārt mūsu nepilnus 3 gadus vecā meita jau pārzina iPodu. Tagad, šo visu aprakstot, man tas šķiet absurdi un smieklīgi, bet laiks iet uz priekšu - tiek izgudrotas arvien jaunas un jaunas lietas, cilvēki tām pielāgojas (vai arī lieta pielāgojas cilvēkam?), kļūst atkarīgi, bet pēc neilga laika jau, re!, un internets, kas pirms dažiem gadiem likās kā ekstra, jau ir pieejams ikvienam no mums (lūk, arī sava veida mājas darbs man pašlaik top blogā:), ieņemot lielu lomu ikdienas dzīvē.Man pašlaik aktuāla tēma ir par bērniem, kas cieš (kaut gan, vai pielāgošanos mūsdienu dzīvei var saukt par ciešanām?) no modernās tehnoloģijas, tādēļ, ka viņiem ir vairāk laika (nekā pieaugušajiem), mazāka apņemšanās, kā arī no jaunajām tehnoloģijām nāk tik daudz aizraujošu un kārdinošu piedāvājumu, ka bērns to visu pieņem un pakļaujas.
Piemēram, televizors, padara mūsu ikdienu interesantāku, aizpildot brīvo laiku ar dažnedažādām pārraidēm un filmām. Tomēr bieži tas arī kļūst par traucēkli, radod problēmas. Nav pat jābūt bērnam - ja esi sācis skatīties kādu seriālu (un tas tev ir iepaticies), tas būtu neiedomājami, ka varētu izlaist kaut vienu sēriju, jo jāzina, kas notiks tālāk ar Mariju un Huanu! Un tā cilvēks kļūst atkarīgs no vienas muļķīgas ziepenes:)
Savukārt, runājot par bērniem (konkrētāk - bērnudārzniekiem), tas ir mazliet sarežģītāk. Viņus neaizrauj zinātniskās un izglītojošās programmas, bet gan multenes, kas mūsdienās (ar ļoti retiem izņēmumiem) ir vardarbīgas un ļaunas. Ņemot par piemēru veco labo "Tomu un Džeriju" - it kā mīlīgi uzzīmēti tēli, kas nemitīgi ķircinās viens ar otru. Tomēr mazajam bērnam, skatoties, kā kaķis tiek ielikts cepeškrāsnī vai pelei uzmesta bumba, var nerasties asociācijas ar reālo dzīvi, jo multfilmas varoņi paliek neskarti. Tas bērnam var radīt uzskatu, ka viss, kas notiek, ir īslaicīgs.
Protams, kāds mani šeit var oponēt, sakot, ka bērnam vispār televizors vai dators nav nepieciešams. Bet..kā gan šajā tehnoloģiju laikmetā iespējams pasargāt mazo cilvēku no visa tā, ko dara pieaugušie vai kas ir visapkārt?! Nē, ja vēlies pasargāt savu bērnu no apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes, iespēja pastāv - atbalstīt un piekopt alternatīvo dzīvesveidu, ko dēvē par "Valdorfpedagoģiju". Tas nozīmē, ka tu dzīvo bez jebkādas tehnikas (ne TV, ne radio, ne telefons), vislabāk dzīvojot ārpus pilsētas. Taču, cik gan ilgi iespējams tā dzīvot? Nav iespējams bērnu izolēt no apkārtējās pasaules, jo tāpat ik dienu nākas ar to saskarties.
Interesanti, kas notiks un kāda būs nākamā/aiznākamā paaudze? :)
Vai nebūtu prātīgāk,ka bērnu nevis izolē no apkārtējās tehnoloģiju pasaules,bet iemācītu šķirot vajadzīgo un nevajadzīgo informāciju?! Manuprāt,mūsdienās vecāki pārāk mazs seko savā atvasēm līdzi,jo kāpēc 3.gadus jauns bērniņš ir jāved uz 3D filmu?!(viņa uztvere vēl nav nostabilizējusies un visi efekti ietekmē viņa psihi)Uzskatu,ka mūsdienās vecāki paši ir "iesakņojušies" tehnoloģijās un nespēj vairs savienot reālo laiku ar laiku,ko pavada tehnoloģijās..
AtbildētDzēstRodas jautājums, ko tu saproti un domā ar "vajadzīgā/nevajadzīgā informācija"?
AtbildētDzēstPiekrītu, ka trīsgadīgs bērns 3D filmai ir krietni par mazu, bet neesmu arī redzējusi nevienu vecāku, kurš savu bērnu vestu uz šādu filmu (tas taču ir tik loģiski!).
Khe, savukārt tavam pēdējam teikumam pilnībā nepiekrītu. Diezgan absurds un nepatiess apgalvojums. Tiesa, nezinu par visiem mūsdienu vecākiem, bet zinu gan par sevi, gan sev apkārt stāvošiem vecākiem - esot kopā ar bērnu, tu pa īstam saproti, ko nozīmē "reāls laiks" un "laiks tehnoloģijai". Un to ir diezgan grūti apvienot:)
Es nedomāju, ka jācenšas bērnu kā īpaši pasargāt no mūsdienu pasaules, kas lielā mērā ir saistīta ar tehnoloģijām. Protams, ja, piemēram, trīsgadnieks neatlaidīgi pieprasa vecākiem, lai ļauj viņam spēlēt datorspēli vai skatīties multfilmu, vecāki satraucas. Taču stresu bērna uzvedībā iespējams novērot vienmēr, kad viņš nedabū kāroto, īpaši, kādu rotaļlietu vai saldumus.
AtbildētDzēstManuprāt, ja vecāki skatīsies izglītojošu raidījumu, nevis meksikāņu seriālu, parādīs bērnam datorspēli, par kuru visi bērnudārzā sajūsminās, paskaidrojot, ka ilgāk par pusstundu (?) to spēlēt nevarēs, problēmām nevajadzētu rasties.
Pieaugušie tomēr daudz vairāk ir "tehnoloģiju varā". Diez vai kāds no mums varētu apgalvot, ka tehnoloģijas viņa dzīvi gandrīz neietekmē. Tāpēc drīzāk mums varbūt te būtu jārunā par bērnu pasargāšanu no pieaugšanas?
Ieva Cīrule, 2. kurss