Informācijas tehnoloģiju lietošana ir izmainījusi cilvēka informācijas uztveršanas, apstrādes, izmantošanas paradumus. Lietojot tādus sociālos saziņas līdzekļus kā skype, kurā uzreiz var norisināties vairākas sarunas, kā arī lietojot ē-pastu, aplūkojot weblapas, cilvēka uzmanība tiek sadalīta, kā arī uzmanības koncentrēšanas ilgums tādejādi tiek samazināts. Cilvēka uzmanība ātri tiek pārslēgta no vienas darbības uz otru.
Vēl viens aspekts ir informācijas daudzums, kas ir tik liels, ka smadzenēm cenšoties apstrādāt visu pieejamo informācijas kopumu, daļa no šīs informācijas jāatzīst par nederīgu, tādejādi apstrādājot visu informācijas kopumu sliktāk nekā konkrēto informācijas vienību.
Informācija tiek pārstrādāta ātrāk un tiek aptverts lielāks informācijas daudzums konkrētā laika brīdī, bet tas vēl nenozīmē, ka kvalitāte ir tāta pati kā mazāka apjoma informācijas pārstrādāšanai, tādejādi iegūstot kvantitatīvu nevis kvalitatību rezultātu uzlabojumu.
Vēl tiek runāts par to, ka cilvēka smadzenes pielietotas šādā informācijas apstrādes veidā varētu piedzīvo izmaiņas. Cilvēks neveic darbības, kuras viņa vietā var veikt kāda ierīce, piemēram, neviens vairs necenšas iegaumēt telefona numurus no galvas, jo tos iespējams ieprogrammēt telefona atmiņā, kas noved pie tā, ka cilvēkam netrennējot atmiņu tā pasliktinās. Kā nedaudz kuriozs piemērs moderno tehnoloģiju ietekmei uz cilvēka apziņu varētu tikt minēts fantoma vibrācijas sindroms (phantom vibration syndrome), kad cilvēkam ir šķietamība par telefona vibrozvanu, kad īstenībā nekāda zvana nav bijis. Runājot par izmaiņām pašās smadzenēs, pagaidām vēl tikai tiek runāts par šādas iespējamības esamību. Daži tādas paredz tuvākajā nākotnē.
Izmantotā lit.
http://www.livescience.com/5329-internet-warping-brains.html
http://www.theatlantic.com/magazine/archive/2008/07/is-google-making-us-stupid/6868/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru